Nodokļu samazināšanas politika sekmē iekšzemes kopprodukta pieaugumu.
Nodokļu samazināšanas politika sekmē iekšzemes kopprodukta pieaugumu. Par to ir pārliecināts finansu ministrs Gundars Bērziņš. Viņš pauda, ka pērn iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugums 7,6 procentu apmērā ir otrs labākais sasniegums šajos gados pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.
“To veicināja nodokļu samazināšana. Uzņēmējiem vēl 1996.gadā bija jāmaksā 37 procenti, bet šogad jau 26,09 procenti. Samazinājies nekustamā īpašuma nodoklis. Sevišķi par ražošanas ēkām. Līdz 2000.gadam par ražošanas objektiem bija jāmaksā līdz četriem procentiem. Ražotāji bija sašutuši. Šobrīd – pusotrs procents. Bet no 2004.gada būs jāmaksā tikai viens procents. Uzņēmumu ienākuma nodoklis pērn bija 25 procenti, šogad – 22 procenti, 2004.gadā būs 15 procenti. Tas veicina ekonomisko attīstību un ekonomikas legalizāciju,” teica G.Bērziņš.
Viņš pauda, ka “viens no ēnu ekonomikas pastāvēšanas faktoriem ir augstais nodokļu slogs”. Tagad nodokļu pārdale no kopprodukta caur budžetu ir 30,6 procenti. “Nosacīti runājot, no katriem desmit saražotajiem latiem trīs samaksāti nodokļos. Tas īstenībā nav maz. Bet atsevišķās Eiropas valstīs tas (šīs proporcijas) sasniedz pat 54 procentus. Bet šāda nodokļu politika neveicina attīstību. Tāpēc es kā finansu ministrs apzināti esmu atbalstījis nodokļu samazināšanu, kas ir attaisnojies,” stāstīja ministrs. Viņš pauda, ka valstī “jāturpina nodokļu samazināšana līdz saprātīgam līmenim. Protams, ir jāfinansē sociālā joma un citas”. Tāpēc svarīgi esot “rast līdzsvaru”. Situācija esot paradoksāla – “jo zemāki nodokļi, jo vairāk naudas ieņem”. Pērn budžetā iekasēts par sešiem procentiem naudas vairāk. Vienlaikus attīstās ekonomika. “Tas ir sasniegts brīdī, kad pasaulē ekonomikā ir stagnācija un depresija. Latvijai ir izdevies sasniegt labāko rādītāju no visām Eiropas Savienības kandidātvalstīm un, iespējams, arī visu Eiropas valstu vidū,” teica G.Bērziņš. Viņš arī uzsvēra, ka tomēr sasniegtais ir tikai trešdaļa no ES vidējā rādītāja.
Ministrs atzina, ka līdz šim uzskatāmi redzama Saeimas vēlēšanu gadu ietekme uz IKP attīstību. “Vēlēšanu un pēcvēlēšanu gadi vienmēr ir bijuši visgrūtākie. Pats svarīgākais, lai šogad pirms vēlēšanām netiktu pieņemti neapdomīgi lēmumi, kas finansu sistēmu kopumā var izvest no līdzsvara. Tas svarīgi, lai IKP pieaugums turpinātos un lai neveidotos bedres (kritumi vēlēšanu gadā),” teica G.Bērziņš.
Ministrs prognozēja, ka turpmāk, saglabājot IKP pašreizējā līmenī, “jau nākamajos četros gados vidējais ienākums pieaugs par 50 procentiem”. Tas nozīmē, ka astoņu gadu laikā arī “pensijas dubultosies”. G.Bērziņš arī atzina, ka Latvijā “jāmeklē netradicionālas iespējas biznesā” un “jārada apstākļi efektīvai konkurencei” tirgū. Valsts “iemācās tirgoties ar sev netradicionāliem partneriem”. Šobrīd jau 30 procenti no eksporta kopuma veido sakari ar valstīm ārpus ES, Krievijas un NVS. Tās ir vairāk nekā 30 valstis, kurām pērn eksporta apjoms no Latvijas ir palielinājies par divām un vairāk reizēm. “Eksports uz Taivānu ir palielinājies 35 reizes. Pamatā tie ir kokmateriāli, ko mēs paši pārstrādājam. Agrāk mūsu saražoto pārdeva skandināvi. Tagad – paši. Ieņemam lielākas summas,” teica G.Bērziņš. Arī uz Kazahiju pērn eksports palielinājies 2,4 reizes.
