Alūksnē nav datorspēļu salona, kur skolēni uzturas mācību stundu laikā vai vēlu vakaros.
Alūksnē nav datorspēļu salona, kur skolēni uzturas mācību stundu laikā vai vēlu vakaros. Vairākās vietās ir spēļu automāti, bet atkarība no tiem ir dažiem jauniešiem, kam ir vairāk par 18.
“Neesmu pētījis, bet uzskatu, ka mūsu pilsētā tas nav aktuāli. Drīzāk satrauc fišku spēlēšana, kas ir sava veida azartspēle, jo to var spēlēt arī uz naudas. Pusaudži video un kompjūterspēles spēlē mājās, jo pilsētā nav vietas, kur to darīt. Un tad tā ir vecāku kompetence, ar ko un cik ilgi viņi nodarbojas,” atzīst Alūksnes pilsētas domes interešu izglītības metodiķis Mārtiņš Kreicis.
Pusaudži strādāt ar datoru var pilsētas bibliotēkas sabiedriskajā interneta pieejas (SIP) punktā un skolā, bet tas ir nepietiekami. Arī no apkārtējiem pagastiem jaunieši apmēram divas nedēļas gaida rindā, lai tiktu bibliotēkā pie datora.
Tāpēc SIP punktā tā lietošanas noteikumi neparedz iespēju spēlēt spēles. Tādā gadījumā var arī lūgt atdot vietu pie datora nākamajam gaidītājam.
“Pasaules pieredze liecina, ka datorspēles nav kaitīgas, ja ar tām pārāk neaizraujas. Jauniešiem tā ir populāra nodarbošanās, tāpēc to noliegt būtu muļķīgi. Bet mūsu pilsētā nav plašu iespēju piekļūt internetam un strādāt ar datoru. Tāpēc iemaņas darbā ar to nav tik labi izkoptas, kā vajadzētu,” secina M.Kreicis.
Bieži skolās baidās, ka datora programmās var iekļūt vīruss, tāpēc atturīgi vērtē to izmantošanu ārpusstundu laikā.
