Kaimiņmājā dzīvo akla sirmgalve. Vēl pirms gadiem viņa cītīgi uzraka dārzu ar dakšām un izkratīja mēslu kaudzes.
Kaimiņmājā dzīvo akla sirmgalve. Vēl pirms gadiem viņa cītīgi uzraka dārzu ar dakšām un izkratīja mēslu kaudzes. Viņa savos 70 gados kāpa ābelē pēc āboliem svilpodama. Jautrs un dzīvespriecīgs viņai dzīves ritms. Mūsu kaimiņiene. Viņa mīl suņus un kaķus, mīl dzīvo radību un ģeķīgas anekdotes. Vienkārša pilsētniece, savējā no mazpilsētas pieticīgo privātmāju mikrorajona.
Tagad arī pēc vairākām operācijām viņas acis vairs neredz. Dienas paiet istabā, klausoties radio un televizoru. Sen nebiju viņu manījusi, līdz kādā svētdienā skatos – kaimiņiene iznākusi savas mājas pagalmā. Turēdamās gar sienu, viņa gāja solīti pa solītim, lēnām, plaukstu pie plaukstas likdama, virzījās uz priekšu gar stūri. Gājiens bija grūts: slidens, vējains, mitras sniegpārslas sitās sejā, acīm redzot vien nelielu miglu. Uz priekšu viņa tiek, tikai taustoties.
“Ko viņa darīs?” vaicāju pati sev. Kaimiņiene taču neredz un nekur tālu nevar aiziet. Interese nenoplaka, un turpināju vērot. Drīz mērķis bija sasniegts. Rokas aptaustīja putnu barotavu, kur droši vien sen jau trūka ēdamā. Neviens cits nebija iedomājies, ka zīlītes un zvirbuļi tur, ārā, grib ēst.
Mana kaimiņiene bija nolēmusi parūpēties par putniem. Tas bija viņas aicinājums. Pati būdama nelaimīga, viņa palīdzēja citiem. Bet vai viņa jutās nelaimīga? Varbūt tikai man tā likās? Bija mazliet skumji, ka pati nebiju iedomājusies pabarot putnus. Jutos saviļņota un satriekta reizē – pasaulē ir cilvēks, kas neaizmirsa palīdzēt. Kaut varbūt tieši šim cilvēkam bija pamatots iemesls aizmirst.
“Šodien nojaucu visus savus svētumus un atteicos no svētnīcas. Rīt nolikšu asaru maizi uz sarkanas klona grīdas. Parīt būs izzudis gaiss, bet Mājas noturēs Tavas Acis,” atcerējos nesen kādā avīzē lasītus vārdus. Tieši un precīzi. Tavas acis un tavas rokas palīdz kļūt laimīgam. Tava elpa uz brīdi liek aizmirst pāridarījumus. Tava esamība vienmēr ir tā vērta, lai tu būtu. Tavs aklums spēj parādīt dvēseli. Tava mācība rakstīta baltiem burtiem uz baltas sienas. Neredzama, bet sajūtama.
