Pašlaik pilsētu ielās un pagastu teritorijā redz daudz suņu un kaķu, kas brīvi skraida.
Pašlaik pilsētu ielās un pagastu teritorijā redz daudz suņu un kaķu, kas brīvi skraida. Apmēram gadu Alūksnes pilsētas pašvaldības policijas darbinieki neizolē klaiņojošos dzīvniekus, bet pagastos attieksme vienmēr ir bijusi liberāla.
“Ir sākusies mājdzīvnieku “jautrības sezona”. Tas ir dabas likums, bet viss ir jāsakārto atbilstoši mājdzīvnieku turēšanas prasībām. Suņi un kaķi ir savairojušies tik daudz, ka atsevišķos pagastos tie pamanās pat aizvilkt nelielas piena kannas vai arī prot no tās nodzert krējumu. Turklāt daudzi šie dzīvnieki nav vakcinēti pret trakumsērgu,” stāsta Pārtikas un veterinārā dienesta Alūksnes pārvaldes priekšnieks Marģers Kamerāds.
Viņš atzīst, ka Alūksnes rajona iedzīvotājiem šis periods ir bīstams. Tāpēc 3.aprīlī pašvaldību vadītāju informatīvajā dienā runās par iespēju ierīkot novietni klaiņojošiem dzīvniekiem. “Visi piekrīt, ka ir vajadzīgs izķert klaiņojošos dzīvniekus. Alūksnē, Malienas ielā, ir telpas. Bet tām vajadzīgs remonts, arī sprosti suņiem un kaķiem. Tātad novietnes ierīkošanai nepieciešams apmēram 2000 latu. Tāpat līdzekļi būs vajadzīgi, lai maksātu veterinārajam darbiniekam un dzīvnieku kopējam. Tomēr izveidot rajonā vienu kopēju novietni ir izdevīgāk,” skaidro M.Kamerāds. Ja neizdosies par to vienoties, iedzīvotājus administratīvi sodīs par mājdzīvnieku turēšanas noteikumu neievērošanu. Cēsu rajonā pie veterinārās pārvaldes ir ierīkota mītne dzīvniekiem, un pieredze liecina, ka tā iespējams atrisināt problēmas, ko rada klaiņojoši suņi un kaķi.
Pašvaldības policija ķēra klaiņojošos suņus un kaķus, izmantojot tālinjekcijas aplikatoru, un iemidzināja viņus. Bet Dzīvnieku aizsardzības likumā ir norādīts, kas un kad drīkst veikt eitanāziju. Ja pēc dzīvnieka notveršanas neizdosies atrast tā saimnieku, tikai tad praktizējošs veterinārārsts var to iemidzināt.
