Sikšņu pamatskolas piecu audzēkņu referātus nosūtīs Rīgas Dabas zinību skolai, lai pieteiktu to dalību skolēnu zinātniskajā konferencē.
Sikšņu pamatskolas piecu audzēkņu referātus nosūtīs Rīgas Dabas zinību skolai, lai pieteiktu to dalību skolēnu zinātniskajā konferencē. Šie darbi atzinīgi novērtēti arī rajona vides projektu olimpiādē.
“Skolēni pētīja, kādi augi ir draugi vai ienaidnieki, kuras pārtikas piedevas ir kaitīgas un apkārtnes piesārņojumu ar plastmasas pudelēm, pēc kura paredzēts Virešu pagasta centrā un Vidagā novietot konteinerus pudelēm,” stāsta Sikšņu pamatskolas skolotāja Zaiga Ažubele.
Projektus par Vidagas ezera augiem, dzīvniekiem un par Gaujas pieteku ūdens tīrību vadīja skolotāja Ināra Krauze. Arī to autori piedalīsies zinātniskajā konferencē. “Skolas konferencē ar vides pētnieciskiem projektiem uzstājās 13 skolēni. Domājam, ka vēl var papildināt darbus par papagaiļiem, kas perē, un par lapeglēm, kas ir Vidagā raksturīgs koks. Tad arī ar tiem varētu iepazīstināt klausītājus Rīgā,” atzīst I.Krauze. Pērn Sikšņu skolēni tur bija vienīgie rajona pārstāvji, un šogad viņiem ir vēl vairāk pētniecisku darbu. Idejas rada skolotāji, bet bērni tās realizē.
Projektu izstrāde turpinās arī pēc projektu nedēļas un noslēdzas maijā . Turklāt vides izpēte saistās ar praksi. “Gribam sakopt Vidagas ezera apkārtni un izveidot tur atpūtas vietu. Veidosim izziņas taku par Līvu ciema senatni. Tur mēs ar bērniem turpināsim strādāt, lai arī projekts ar šādu mērķi neguva finansiālu atbalstu,” klāsta I.Krauze. Skolēni pēta ūdens piesārņojumu ezeros un upēs. Kopprojektā ar Dāniju “Upe man stāstu stāsta” saņēma instrumentus šim darbam. “Analīzes parāda, kāds ir stāvoklis. Tāpēc varam oponēt tiem, kas apgalvo, ka mazās upes ir piesārņotas. Bērni zina teikt, ka upju krasti ir piedrazoti, bet ūdens ir tīrs,” uzsver Z.Ažubele. Interesanti ir vērot, kā mainās augu un dzīvnieku valsts ezerā. Kad uzzied baltās ūdensrozes, tad var droši teikt, ka ūdens ir kļuvis tīrāks. “Paredzams, ka Melderīša ezerā noteiks hlorofila daudzumu. Pārbaudi atkārtosim pēc gada un salīdzināsim rezultātus,” skaidro I.Krauze.
Ir iecere pie skolas ierīkot zaļo klasi, kas tuvinās dabai ne tikai bērnus, bet arī pagasta iedzīvotājus.
