“”Sapard” ir kā spēle, kurā Latvija garantē, ka šī nauda sasniegs mērķi, ka nebūs tās nepamatotas izmantošanas, jo Eiropas Savienība lauksaimniekiem šo naudu nedāvina.
“”Sapard” ir kā spēle, kurā Latvija garantē, ka šī nauda sasniegs mērķi, ka nebūs tās nepamatotas izmantošanas, jo Eiropas Savienība (ES) lauksaimniekiem šo naudu nedāvina.
Līdzekļu piešķiršana Eiropas atbalsta programmās nav galvenais mērķis,” stāsta Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs Māris Sprindžuks, kas Saeimā darbojas tautsaimniecības komisijā.
“Sapard” ir speciāla pirmsiestāšanās programma lauksaimniecības attīstīšanai ES kandidātvalstīs, un tās viens no mērķiem ir Latvijā nostiprināt valsts administrēšanu ES līdzekļu piešķiršanā un to izlietojuma kontrolē.
Mācību veids
“Tas ir mācību veids zemniekiem, kā pretendēt uz šo naudu un kā rakstīt projektus atbilstoši tiem noteikumiem, kādus ievēro arī ES lauku uzņēmēji,” uzsvēra M.Sprindžuks. Būtiska ir arī prasme uzrakstīt konkrētas saimniecības bilanci, novērtēt tās ekonomiskos rādītājus, tādējādi apliecinot dzīvotspēju. “Tās ir arī zināšanas, kādi dokumenti nepieciešami finansiālā atbalsta saņemšanai,” stāsta parlamentārais sekretārs.
Iedalīta lielākā summa
M.Sprindžuks uzsver, ka no desmit ES kandidātvalstīm Latvijai iedalīts lielāks naudas apjoms. Tie ir 21,848 miljoni eiro jeb 13 miljoni latu gadā. Tie ir apmēram 60 procenti no šogad valsts atvēlētajām subsīdijām lauksaimniecībai.
“Iepriekš minētā summa ir jau 2000.gadā iedalītā nauda, ko Latvija saņems tikai tagad. Noteikts apjoms būs jāmaksā arī Latvijai – 25 procenti no valsts naudas, kurā ietilpst arī paredzētais noteiktā privātkapitāla apjoms.
Bez valsts subsīdijām ar “Sapard” programmām vēl plānots ieguldīt vairāk nekā 30 miljonus eiro,” saka M.Sprindžuks, uzskatot, ka tādējādi lauksaimniecību tuvinātu ES prasībām.
Veido atbildību
“Ar “Sapard” palīdzību Latvijā veidojam maksimālās atbildības mehānismu, tāpēc zemniekiem var rasties iespaids, ka, lai saņemtu pirmsiestāšanās naudu kādā no apakšprogrammām, jāpārvar ievērojama birokrātijas sistēma. Latvijai ir jāgarantē ES, ka piešķirto naudu zemnieks tiešām izlietos projektā norādītā mērķa realizēšanai,” skaidro M.Sprindžuks, minot piemēru.
“Ja zemnieks pārdomā un dārga traktora vietā nopērk džipu, tad viņam nauda jāatdod. Nevar būt tā, ka nauda pieprasīta vienam, bet izlietota citam mērķim. Tāpēc ir šie apjomīgie dokumenti, kas nodrošina zemnieka atbildību par projekta pieteikuma pareizību.”
Noteikts sadalījums
M.Sprindžuks uzsver, ka šobrīd “Sapard” līdzekļu sadalījums programmām ir kā “iecirsts akmenī”.
Viņš pieļauj, ka ar laiku programmu noteikumus, iespējams, varēs mainīt, padarot vienu programmu pievilcīgāku par otru. Arī tad, ja divu gadu laikā “Sapard” līdzekļus neapgūst, nauda aiziet atpakaļ uz Briseli.
Zemkopības ministrija, apkopojot pirmos iesniegto projektu pieteikumus, pārliecinājusies, ka lielākā daļa no tiem saistīti ar jaunas tehnikas iegādi un modernizāciju, kā arī lauku ekonomikas dažādošanu.
Jāpieņem ES noteikumi
“ES ir izaicinājums īpaši tautsaimniecībai, tomēr, ja stājamies ES, mums jāpieņem tās spēles noteikumi,” atgādina M.Sprindžuks un ir vienisprātis ar zemniekiem, ka dārgās ražošanas izmaksas rada risku. “Mums vajadzēs ievērot prasību celt un būvēt par dārgākajām cenām. Protams, tā “Sapard” atbalsts, kas ir 50 procentu apmērā, var samazināties līdz 30 procentiem. Diemžēl pēc šādiem noteikumiem strādā arī ES valstu lauksaimnieki. Līdzekļu iedalījums ir liels, bet nebūs daudz tādu zemnieku, kas spēs sekmīgi tos izmantot un pilnībā atgūst plānoto,” domā sekretārs. Viņš piebilst, ka iestāja ES nozīmē arī jaunus tirgus noteikumus.
Vajadzīgs laiks
“Zemkopības ministrija iestājas par to, lai Latvijas pārtikas pārstrādātājiem pēc iestāšanās ES vēl būtu pieci vai seši gadi uzņēmuma pārkārtošanai, jo pēc iestāšanās nāksies jau uzceltos pārtikas pārstrādes uzņēmumus pārveidot atbilstoši ES noteiktajiem standartiem. Piemēram, Latvijā ir 280 sertificētas lopkautuves, bet neviena no tām neatbilst ES prasībām. Ja uzņēmumu īpašnieki to nedarīs, viņiem nebūs iespējams palikt preču tirgū un rast produkcijas noietu ārzemēs,” brīdina M.Sprindžuks.
Kredīts vai līzings
Parlamentārais sekretārs stāsta, ka zemnieki sastapušies ar problēmu: nav izdevīgs ne kredīts, ne līzings, jo pirmais apķīlā māju, bet otrais – konkrēto pirkumu. Tāpēc Zemkopības ministrija apkopos zemnieku ierosinājumus, lai tad tos iesniegtu ES.
