Par rakstu “Kalncempju pagasta padome grib aprakstīt maznodrošinātas ģimenes mantu” esmu dzirdējusi daudz atskaņu.
Par rakstu “Kalncempju pagasta padome grib aprakstīt maznodrošinātas ģimenes mantu” esmu dzirdējusi daudz atskaņu. Lai arī lielākoties tās ir negatīvas, man ir prieks, ka beidzot ir izjaukts klusais miers un kaut kas notiek.
Manā rīcībā ir informācija, ka nu Kalncempju veikalā vairs neesot situācijas, ka trūkt kādu produktu. Vismaz kaut kas ir mainījies.
Es nedomāju, ka rakstā ir atspoguļots tikai iedzīvotājas Zeltītes Kākeres viedoklis. Kad mums bija saruna, uz vairumu no jautājumiem Kalncempju pagasta padomes priekšsēdētājam Andrejam Aplokam bija atbildes: “Es nezinu. Man nav ko teikt. Uz šo jautājumu neatbildēšu.”
Bija iespēja atspēkot manu priekšstatu, bet ko var saprast no šādām atbildēm? Taisnība, ka privātīpašnieki mežu izved, bet par ceļu uzturēšanu reti domā, bet tā tas diemžēl ir visā Latvijā.
Jā, Kalncempju pagasts ir izcīnījis īpaši atbalstāmā reģiona statusu, bet vai pagasta padomes darbinieki ir informējuši vietējos iedzīvotājus, kādas tiesības un iespējas tas viņiem sniedz?
