Zemnieku saimniecība “Dimdiņi” ir 15 labāko Latvijas lauku saimniecību skaitā, kas šogad piedalījās Zemkopības ministrijas organizētajā konkursā “Sējējs”.
Zemnieku saimniecība “Dimdiņi” ir 15 labāko Latvijas lauku saimniecību skaitā, kas šogad piedalījās Zemkopības ministrijas organizētajā konkursā “Sējējs”. Tās saimnieki Iveta un Normunds Audziši pierādījuši, ka lauksaimnieciskajai ražošanai un laukiem ir nākotne, tāpēc balvā piešķirtie tūkstoš lati ir darbā nopelnīta Ziemassvētku balva.
“Šis gads mūsu saimniecībai bijis veiksmīgs, jo paveikts ir daudz. Tas sakāms gan par cilvēku rosību un lauksaimniecībā izmantojamo platību apsaimniekošanu, gan ražas ieguvi un jaunas tehnikas iegādi,” vērtē Normunds Audzišs, turpinot stāstīt par iecerēm, kas, sāktas šogad, turpinājumu radīs arī nākamgad.
Rekonstruē dārzeņu pārstrādes cehu
“Ir uzsākta dārzeņu pārstrādes ceha rekonstrukcija. Sakārtojam kādreizējās cietes rūpnīcas telpas, kanalizācijas, ūdens un siltuma padeves sistēmu, lai viss atbilstu Eiropas Savienības noteiktajām prasībām un pārstrādātā produkcija būtu kvalitatīva. Rekonstrukcijas pirmo posmu ceram pabeigt līdz pavasarim. Tiklīdz būs gatavas telpas, lemsim, kādas pārstrādes līnijas iedarbināt, lai dārzeņus saimniecībā ne tikai izaudzētu, bet arī pārstrādātu, sekojot jaunākajām tendencēm un tehnoloģijām. Centīsimies patērētājiem piedāvāt izvēles iespējas, dažādojot fasējumu,” stāsta saimnieks, kuru nebiedē ne darāmā apjoms, ne iekārtu dārgās izmaksas, jo viss notiek pakāpeniski. “Zemniekam vienmēr ir izvēle, uzsākt kaut ko jaunu, rēķinoties ar izdevumiem, vai saimniekot pa vecam,” piebilst Normunds, atzīstot, ka ziema ir vispiemērotākais laiks jaunu plānu kaldināšanai.
Konfekšu ražošana ir perspektīva
“Dimdiņos” ievērojamās platībās audzē ne tikai dārzeņus, bet ražo arī pircēju iecienītās konfektes “Gotiņa”, nemitīgi dažādojot to sortimentu. Tās rotās ne vienu vien svētku galdu.”Cilvēkiem sāk apnikt sintētiskie importa saldumi, tāpēc konfekšu ražošana ir perspektīva. “Gotiņas” gatavojam no ekoloģiski tīra un kvalitatīva piena, ko iepērkam tikai no vienas konkrētas zemnieku saimniecības “Augstkalni”, kur piena ieguves sistēma atbilst Eiropas standartam,” stāsta Normunds. Konfekšu ražošanas apjoms ir atkarīgs no pieprasījuma, bet vidēji mēnesī cehā izgatavo no piecām līdz astoņām tonnām saldā kāruma. Katru dienu pēc noteikta maršruta to nogādā realizācijas vietās, no kurām tālākais punkts – Jelgava. Savukārt no vairumtirdzniecības bāzēm “Gotiņas” nonāk visos Latvijas novados, pircējiem ļaujot izvēlēties vienu no septiņiem šīs konfektes veidiem. Pēdējais no tiem – “Gotiņa” šokolādē -, kas saldummīļiem piedāvāta pērn rudenī. Konfektēm ir trīs veidu fasējums – 200 gramu paciņas, svētku kārbas un divarpus kilogramu pakas, kas domātas vairumtirdzniecībai. Sarūpēta arī fasēšanas iekārta.
Kāpostus audzē, skābē un sutina
Ivetai un Normundam jaunas idejas rodas kopīgi. Kā viņi paši saka, dzīvē esot satikušies pareizie cilvēki. Arī kāpostu audzēšana, skābēšana un štovēšana ir abu izlolota. “Dimdiņu” kāpostiem Latvijā reklāma nav vajadzīga. Pircēji tos ir novērtējuši un labprāt ceļ azaida galdā. Daudzi pat atteikušies no dārzeņa audzēšanas un, vēl jo vairāk, skābēšanas, jo nopirkt ir izdevīgāk. “Arī Ziemassvētku galdā būs pašu sutināti kāposti. Ja garšo mums, varam būt droši, ka arī pircējiem tie garšos. Lai gan pieprasījums pēc kāpostiem pakāpeniski palielinās, pirms svētkiem tas ir īpašs. Salīdzinājumā ar pērno gadu tas palielinājies sešas reizes,” priecājas Iveta, bet Normunds sarēķinājis, ka sezonā patēriņam pārstrādā apmēram 300 tonnas kāpostu. Iecerēts ievērojami palielināt arī siltumnīcu platību, lai jau janvāra beigās un februārī varētu sākt audzēt kvalitatīvus stādus.
Nav iemesla apstāties
Lauksaimniecisko ražošanu “Dimdiņu” saimnieki salīdzina ar sportisku azartu, kad katra naudas vienība tiek ieguldīta attīstībā, bet, atceroties piedalīšanos konkursā “Sējējs”, bilst, ka ikviens šāds pasākums pierāda, cik daudz iespējams paveikt pat tad, ja šķiet, ka nav laika. Tiesa, tas iespējams katru darbdienu plānojot. “Ir neērti cilvēku priekšā, ja aizņemtības dēļ kaut kas piemirstas,” bilst Iveta, bet Normunds jau zina, kā izlietos konkursa balvu. “Tūkstoš lati, kas necerēti ir piešķirti papildus, nav maz, tāpēc pateicos visiem saimniecībā strādājošajiem, jo atzinība ir kopīga veikuma rezultāts, tāpēc daļu no balvas arī kopīgi tērēsim, aizbraucot uz kādu teātra izrādi Rīgā vai dodoties ekskursijā pa Latviju,” saka Normunds un ir gandarīts, ka izveidojies labs kolektīvs, kas pulcēsies arī pie kopīgas Ziemassvētku egles.
Mēs esam kristieši
Normunds un Iveta dzīvi pakārto desmit baušļiem, jo ir kristieši. “Tas palīdz sakārtot attiecības ģimenē, saprasties ar darba kolektīvu un klientiem, sakārto domāšanu, nenodarbinot sevi ar liekām problēmām, liek apzināties savu “es varu” un “nevaru”.
Līdz šai atskārsmei mēs nonācām pamazām. Bija laiks, kad domājām, rīkosimies tā, lai viegli gūtu peļņu, bet neguvām cerēto. Neveicās. Ir jābūt iekšēji godīgai izjūtai pret darbu. Tikai liekot soli pa solim, ķieģeli pa ķieģelim, ir iespējams uzcelt gan fizisko, gan garīgo namu. Mēs esam tādi paši pasaules cilvēki kā visi. Katram mums ir iespēja mainīties,” pārliecināts Normunds, bet Iveta piebilst: “Es jūtos laimīga, ka varu ticēt, ka mainot domāšanu, ik darbu pavada svētība.” Lai Ziemassvētku vakarā tā ienāk “Dimdiņu” mājās!
Fakti
Lizuma pagasta zemnieku saimniecība “Dimdiņi” kā nodokļu maksātāja reģistrēta 1998.gadā. Saimniecībā pastāvīgi nodarbināti 20 cilvēki. Sezonas laikā – vēl desmit.
Saimniecība regulāri izmanto kredītus, saņem valsts subsīdijas un iegādājas jaunas tehnoloģiskās iekārtas un tehniku.
1998.gadā pirkts traktors
“MTZ 82”.1999.gadā iegādāta dēstu stādāmā iekārta, bet 2000.gadā – laistāmā iekārta. 2001.gadā – kravas furgons “Renault Master” un Somijā ražotais traktors “Valtra 900”.
2001.gadā dārzeņu kultūrām atvēlētās platības: kāposti –
20 hektāri, burkāni – 7,3, sīpoli – 1,5, gurķi – divi, galda bietes –
0,6 hektāri. Kartupeļus pirmo gadu audzē 20 hektāru platībā.
2000.gadā iegūtā ražība tonnās no hektāra: kāposti – 30, burkāni – 20, sīpoli – astoņas tonnas no hektāra.
2001.gadā kāpostu vidējā ražība ir 100 tonnas no hektāra.
Zemplēves dārzeņu platības – 1000 kvadrātmetru.
