Labklājības ministrijas vērtēšanas grupa otrdien atzina, ka Alūksnes slimnīcai var piešķirt sertifikātu.
Labklājības ministrijas vērtēšanas grupa otrdien atzina, ka Alūksnes slimnīcai var piešķirt sertifikātu. Seši speciālisti bija apmierināti ar redzēto un lems, uz cik gadiem to dot. Pašlaik valstī sertifikātus saņēmusi mazāk nekā puse stacionāro ārstniecības iestāžu, lai gan no 2002.gada 1.janvāra slimokases var pārtraukt finansēt slimnīcas, kas nav sertificētas.
“Šogad slimnīcā darbu sāka kompjūtertomogrāfa iekārta, bet tās vajadzību nenosaka sertifikācijas prasības. Toties mūsu pacienti nav jāved izmeklēt uz Rīgu vai citur, jo tuvākajā apkārtnē šādas aparatūras nav. Bija vajadzīgi līdzekļi, lai izpildītu sertifikācijas prasības un iegādātos vēl citas iekārtas,” vērtē Alūksnes slimnīcas galvenais ārsts Uldis Jurciņš.
Medicīnas iestādē sertifikācijai gatavojās divus gadus. Vispirms sakārtoja laboratoriju, asins sagatavošanas nodaļu un rentgena kabinetu. Teicami izveidota ir reanimācijas nodaļa. “Komisija atzina, ka visas nodaļas atbilst prasībām. Bet norādīja, ka telpas varētu būt labākas, lai gan ārstēšanas funkcijas var pildīt arī tagad,” komentē U.Jurciņš. 1999.gadā slimnīcu nevarēja sertificēt, jo neapmierināja uzņemšanas nodaļa. Tagad tā ir iekārtota citās telpās pēc remonta. Visi ārsti ir sertificēti, un medicīnas māsas ir ieguvušas tiesības praktizēt.
Ātrās medicīniskās palīdzības dienestu nevarēs sertificēt, jo pašlaik prasības izpildīt nevar. Labklājības ministrijā atzīst, ka tikai lielajās pilsētās tas ir tāds kā Vācijā, jo pēc šīs valsts parauga sagatavoja sertifikācijas noteikumus. “Ir jābūt automātiskam ātrās palīdzības izsaukumu pierakstam. Mašīnās vajadzīgs aprīkojums, kas ļauj sniegt neatliekamo palīdzību. Bet mums ir trīs brigādes, kas pie slimniekiem dodas Krievijā ražotās mašīnās. Tām nav sertifikātu par atbilstību, bet ir piemērotas vietējiem apstākļiem,” secina U.Jurciņš. Viņš nevēlas prognozēt, kāds 2002.gads būs veselības aprūpē. Vienā māsterplānā paredz Alūksnes slimnīcu likvidēt pēc pāris gadiem, bet citā to iecerēts veidot par centru. “Pēc ģeogrāfiskā izvietojuma mūsu rajons veido ķīli starp Rēzeknes un Valmieras slimnīcas apkalpes zonām, kur ir doma veidot reģionu slimnīcas. Taču attālums līdz tām ir par lielu, lai Alūksnē varētu iztikt bez slimnīcas,” norāda U.Jurciņš. Tāpēc viņš sāka “avantūru” – iegādājās kompjūtertomogrāfu, kas atmaksājas, jo šurp brauc slimnieki arī no Gulbenes un Balvu rajona.
