Vārds: Edgars. Uzvārds: Prulis. Vecums: 17 gadi.
Vārds: Edgars.
Uzvārds: Prulis.
Vecums: 17 gadi.
Augums: 181 cm.
Svars: 74 kg.
Matu krāsa: pelēka.
Acu krāsa: pelēkzila.
Nagu krāsa: rozīgi.
Horoskopa zīme: Vēzis .
Mīļākais ēdiens: kukurūzas pārslas ar pienu.
Mīļākā krāsa: zaļa.
Hobijs: slidot.
2. novembrī, kad mēs – “Krāces” pārstāvji – viesojāmies Jelgavas rajona Vircavas pagasta vidusskolā, sastapām interesantu cilvēku – skolēnu prezidentu Edgaru Pruli.
“Esmu vienkāršs jaunietis, kurš dzīvo nelielā ciematiņā Jelgavas rajonā. Es esmu skaļš un aktīvs, izpalīdzīgs un strādīgs, bet daži man cenšas iegalvot, ka esmu arī priekšzīmīgs. Nu neesmu es priekšzīmīgs. Jau septīto gadu cenšos atmest smēķēšanu un tikpat ilgi cīnos ar aizmāršību, bet nekādi neizdodas. Vislabāk jūtos jautrās kompānijās, jo bez smiekliem, anekdotēm un radio “SWH” “Vakara viesībām” es iztikt nevaru,” stāsta Edgars.
Edžiņam patīk spēlēt basketbolu, ceļot un parunāties ar cilvēkiem par jebkuru tēmu. Brīvajā laikā viņš sporto hallē, bet, ja ir dažas brīvas dienas, tad cenšas kaut kur aizceļot. Jaunietis aktīvi piedalās konkursos un ar konkursa “Iepazīsim pasauli” palīdzību ir bijis Itālijā, Austrijā, Ungārijā, Polijā, Slovākijā, Lietuvā un Igaunijā un šogad cīnās par ceļazīmi uz Somiju.
Nākotnē sevi Vircavas vidusskolas skolēnu prezidents vislabprātāk iztēlojas kā biroja darbinieku baltā kreklā ar īsām rokām un kaklasaiti. Edgars saka: “Pēc vidusskolas beigšanas domāju iet studēt uz Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu par izglītības darba vadītāju – par to ir pārliecināta mana labā smadzeņu puslode. Kreisā domā, ka iešu uz Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas fakultāti, kur kļūšu par gidu.”
“Lai darbotos skolēnu kolektīva priekšgalā, cilvēkam nepieciešama aktivitāte, popularitāte un strādātgribēšana. Ja sēdēsi malā kā nūģis, tad neko nesasniegsi, jo mūsdienu kapitālismā neko uz paplātes nepienes. Mūsu laikos vajag mācēt ielīst visādos caurumos, lai gūtu labumu sev un citiem. Informācijas un piedāvājumu ir daudz, tikai jauniešiem gribas ir par maz,” uzskata jaunietis.
“Čaļi nebaidieties – kritizētāji un apsmējēji vienmēr atradīsies. Protiet pastāvēt par sevi vienaudžu vidū. Bet, ja jums tomēr nepaveicas, atcerieties teicienu “mūsdienu medicīna dara brīnumus”. Nebaidieties uz skolas kāpnēm nodziedāt dziesmiņu (var būt jūs pamanīs skolas kora vadītāja un uzaicināt dziedāt). Ziniet ir vēl viens tāds labs teiciens: cilvēks piedzima, nodzīvoja savu dzīvi un nomira, bet neviens to nepamanīja. Tā bieži gadās un ir daudz tādu cilvēku, bet es ceru, ka ar jums tā nenotiks,” zēnus uzmundrina Edžiņš.
Edgars piebilst: “Būtu liels prieks parunāt ar tiem jauniešiem, kuri ir un grib būt aktīvi. Varat rakstīt edzinsh007@inbox.lv.”
