Agita Āboliņa, pamatskolas skolotāja: – Man Zeltiņos patīk.
Agita Āboliņa, pamatskolas skolotāja:
– Man Zeltiņos patīk. Pamatskolā ir sirsnīgi, pieklājīgi un saprotoši bērni. Viņiem nav kaitīgu ieradumu, tas nozīmē, ka mūsu audzēkņi nesmēķē un nelieto alkoholiskus dzērienus. Nevaru teikt neko sliktu arī par latviešu valodas un matemātikas, tāpat par dabas mācības un rokdarbu apguvi. No šāgada deviņiem absolventiem visi turpina izglītību.
Aldis Šaicāns, pašvaldības uzņēmuma “Ķiploks” direktors:
– Pagastā ir vairākas kokzāģētavas, kas dod darbavietas mūsu vīriem. Bet ir bažas, ka lielie kokapstrādes uzņēmumi tos izkonkurēs. Domāju, ka mazie uzņēmēji neapvienosies, jo “divas saimnieces pie vienas plīts nevar būt”.
Ruta Zvaigzne, pensionāre:
– Man ir interesanti dzīvot. Nežēlojos par to, ka nav viss, kā vajadzētu. Esmu pārdzīvojusi divus karus. Te vairs nav senu dzimtu atvases: vecie ir miruši, jaunie aizgājuši, un te ienākuši citi. Viņi nav slikti, bet nezina, ko nozīmē Zeltiņi zeltiņietei, kas te dzimusi, augusi, mācījusies, strādājusi un grib tepat nomirt. Pie sirds šī vieta ir retajam, un tas ir ļaunākais. Kam šajā zemē nav sakņu, tas par to domā citādi. Manas vecāku “Lejas” ir uz robežas ar Kalncempju pagastu.
