Divus gadus Mālupes pagastā strādā ģimenes ārste Zita Uzkliņģe.
Divus gadus Mālupes pagastā strādā ģimenes ārste Zita Uzkliņģe. Viņa aprūpē arī iedzīvotājus Malienas pagastā, kur brauc divas reizes nedēļā. Dakterei ir apmēram 1030 pacientu abos pagastos.
Ārstes privātpraksē ir kardiogrāfs, laboratorijas iekārtas urīna analīzei un cukura līmeņa pārbaudei asinīs. Divas reizes nedēļā telpas izmanto zobārsts, kas pie pacientiem brauc no Balviem. “Daudzi pacienti izmanto sabiedrisko transportu, tāpēc darba laiku cenšos izkārtot tā, lai visi būtu apmierināti. Mēģināju ieviest iepriekšēju pierakstu, bet neveiksmīgi, jo cilvēki tāpat nāk tad, kad var. Lielu atbalstu sniedz pagasta padome, kas maksā par komunālajiem pakalpojumiem un telefonu, un automašīnas tehnisko apkopi,” priecājas ģimenes ārste Zita Uzkliņģe.
Prot veidot kontaktu ar pacientu
Ir medikamenti, ko pēc ārsta izrakstījuma var iegādāties ar valsts garantētu atlaidi. Dažiem mediķiem ir liegts izrakstīt šādas zāles, jo viņi jau esot pārsnieguši atļauto daudzumu. Z.Uzkliņģe ir starp tiem ārstiem, kam ir ierobežota šo medikamentu izrakstīšana. “Cilvēki, kam varēju uzrakstīt labas zāles ar atlaidi, ir izārstēti. Tie, kam nevaru, redzot medikamenta cenu, iegādājas kaut ko lētāku, bet ne tik labu. Tā rezultātā cieš viņu veselība,” saka Z. Uzkliņģe.
Viņa uzsver, ka ārstam ir jāprot atrast kontakts ar pacientu. “Nepietiek ar to, ka cilvēks atnāk pie ārsta tikai tad, kad ir slims. Jā, ir daudz problēmu, ka pēc katras receptes ir jāvēršas pie ģimenes ārsta, bet tā ir iespēja parunāties ar pacientu un uzzināt, kā viņš jūtas. Ārsts nevar izrakstīt analgīnu tikai tāpēc, ka kaut kas sāp. Ir jānoskaidro iemesls,” saka
Z. Uzkliņģe.
Nav jāveic sociālais darbs
“Ir nepatīkami, ka Labklājības ministrijas pārstāvji rada tikai vīzijas, kāda būs medicīniskā aprūpe pēc pieciem gadiem, bet neapzinās reālo situāciju. Viņi uzsver, ka mediķiem ir jānodarbojas ar ārstēšanu, nevis sociālo darbu un pacientam jāraksta labas un dārgas zāles, nerēķinoties, vai viņš tās varēs iegādāties,” stāsta daktere.
Ir noteikti veselības aprūpes kvalitātes kritēriji, pēc kā reizi mēnesī, ceturksnī un gadā vērtē ārsta darbu. Tā rezultāti nosaka finansējuma piešķiršanu. “Manuprāt, šī vērtēšana neatspoguļo patieso situāciju. Domāju, ka nevar salīdzināt pilsētā un laukos strādājoša ģimenes ārsta darba apstākļus. Laukos pacients bieži vien ir atkarīgs no transporta kustības, bet pilsētnieks savu ārstu var apmeklēt biežāk. Pagastā ārsts cenšas radīt kaut minimālas diagnostikas iespējas, bet to nenovērtē. Neatbalsta arī to, ka ģimenes ārsts veic mazas ķirurģiskas procedūras. Bet kādas tad īsti ir ģimenes ārsta funkcijas?” sašutumu pauž Z. Uzkliņģe.
Ģimenes ārsts ir vajadzīgs
“Manuprāt, ir labi, ka katram ir savs ģimenes ārsts. Agrāk neveidojās kopaina, bet tagad no kolēģiem saņemu analīžu rezultātus un varu izvērtēt, kā konkrēto gadījumu ārstēt. Pašlaik aktuālākā slimība ir saaukstēšanās. Ir daudz pacientu, kam ir augsts asinsspiediens, problēmas ar muguru. Daudz ir bērnu, kam ir slikta redze un nepareiza stāja. Diemžēl šogad ir kļuvis vairāk bronhiālās astmas slimnieku,” atzīst Z. Uzkliņģe.
