Gulbenes bibliotēkā oktobra nogalē interesenti tikās ar sabiedrisko attiecību firmas “Consensus PR” direktoru Oskaru Kastēnu.
Gulbenes bibliotēkā oktobra nogalē interesenti tikās ar sabiedrisko attiecību firmas “Consensus PR” direktoru Oskaru Kastēnu, kas no 1998. līdz 2001.gadam strādāja par Latvijas Televīzijas korespondentu un “Lauku Avīzes” speciālkorespondentu Beļģijā Briselē, galveno uzmanību pievēršot Eiropas Savienības (ES) un NATO jautājumiem.
“Ja 1940.gada iestāšanos Eiropas Savienībā varam nosaukt par “izvarošanu”, tad tagadējā būs “kāzas”, jo notiks, ievērojot brīvprātības principu, iztiekot bez karaspēka klātbūtnes,” sarunas sākumā teica Oskars Kastēns, lai minētu priekšrocības, kādas būs Latvijai, iestājoties tik daudzkārt minētajā Eiropas Savienībā.
Kāpēc to vajag Latvijai?
O.Kastēns iestāšanās procesā saskata vairāk plusu nekā mīnusu, lai gan Latvijas iedzīvotāji pret to ir skeptiski noskaņoti, apvienošanos uzlūkojot kā padomju laika radīto biedu, kad visus ar varu piespieda stāties kolhozos, bet šodien, neticot, ka izdosies iekarot Eiropas Savienības tirgu un tamlīdzīgi. Tas ir saprotami, jo Latvija nav izdzīvojusi dabisko evolūcijas procesu, ko Eiropas valstis. Tāpēc ir psiholoģiski grūti pieņemt kārtību, kam ES iedzīvotāji pielāgojušies 50 gados.
“Latvijai jākļūst par daļu no ES, jo tas ir saistīts ar valsts sakārtotību. Eiropā ir laba likumdošana atšķirībā no Latvijas, kur daudzkārt likumi paliek uz papīra un reāli nedarbojas. Var iebilst, ka, lūk, Latvijā valda korupcija un nekāda Eiropa ar šo problēmu netiks galā. Esmu optimists, jo ir daudz piemēru, ka ES valda sakārtotība un kontrole,” domā O.Kastēns, pierādot, ka Latvija jau vēsturiski ir daļa no Eiropas, tāpēc iestāja būs atgriešanās tanī.
Deleģēs daļu no tiesībām
Viesis nenoliedz to cilvēku viedokli, kas domā, ka iestāšanās Latvijai radīs zaudējumus, jo daļu no valsts tiesībām nāksies deleģēt Briselei. “Katras valsts svarīgākās sfēras būs nacionālas. Nekādā gadījumā Brisele nebūs tā, kas pieņems radikālus lēmumus, piemēram, nodokļu politiku Latvijā,” saka O.Kastēns. Skaidrojot jēdzienu Eiropas Savienība, viņš to nosauc par izlīdzināšanos, jo ES politika vērsta uz to, lai valstī neveidotos situācija, ka ir viens ļoti bagāts reģions, bet pārējie ekonomiski mazāk attīstīti.
Vērība reģionālajai politikai
ES politika noteiks arī Latvijas reģionu turpmāko likteni, jo ilgākā laikā reģionālās atšķirības var traucēt. Lai tā nebūtu, ES trešdaļu no simts miljardu lielā palīdzības budžeta tērē reģionālajai palīdzībai. Piemēram, Itālijā 37 tūkstoši jaunu darba vietu dzelzceļā radīts ES palīdzības rezultātā. Reģionālās politikas koordinēšanai ES nodibināta Vispasaules reģionālā komiteja, kurā ietilpst pārstāvji no 222 pasaules valstīm. No 2002. līdz 2006.gadam komitejas vērība būs veltīta Latvijai. O.Kastēns atzīst, ka tikai pēc pirmā Briselē pavadītā gada sapratis, kā strādā sarežģītais ES mehānisms.
Mītus rada neziņa
Lai gan statistika liecina, ka Latvijā samazinās bezdarbs, tomēr vienai sabiedrības daļai tā ir galvenā problēma, tāpēc ar ES saistītie mīti par bezdarbu, piemēram, Latvijai kļūstot par ES dalībvalsti, palielināsies bezdarbs. “Es līdz šim neesmu redzējis nopietnu pētījumu, kas pierādītu, ka iestāšanās ES radītu bezdarba pieaugumu. Šī pārliecība ir saistīta ar cilvēku emocijām. Pēc iestāšanās ES Latvijai nāksies piebiedroties ES izstrādātām bezdarba apkarošanas problēmām, novēršot šo sociālo negāciju. Vidēji ES valstīs bezdarba līmenis ir apmēram deviņi procenti. Tāds tas ir arī Latvijā. Rodas jautājums, kā Latvijai izdevies sasniegt šo rādītāju vēl neesot dalībvalstij?” jautā O.Kastēns.
Latvija atrodas iedzinējas lomā
Latvija šobrīd atrodas iedzinējas lomā, jo, lai tā sasniegtu ES darba samaksas līmeni, Latvijai vajadzīgi vismaz 25 gadi. O.Kastēns min vairākus piemērus, kas pierāda, ka pamazām pieaug mūsu valsts ekonomiskā labklājība. Viens no tiem – vieglo automašīnu skaita pieaugums pretstatā iedzīvotāju skaitam. Direktors mudina ņemt vērā arī dažādu pirmsiestāšanās programmu finansējumu, piemēram, Saparda naudu un citu. Runājot par sabiedrības šaubām, vai Latvija spēs palielināt eksporta apjomu, O.Kastēns tam nesaskata šķēršļus un šaubās, vai ārzemnieki spēs izskaust vietējos ražotājus. Runātājs prognozē, ka nav pamata bailēm, ka Latvijas zemi nopirks ārzemnieki. “ES valda tirgus attiecības, tāpēc iestāšanās tanī nav uzskatāma par vergošanu Eiropas labā,” saka O.Kastēns.
Biedē pārliekā steiga
Vai mēs pārāk nesteidzamies ieiet pa durvīm, kas ved uz ES? Bijušais speciālkorespondents Briselē skaidro, ka ES kā lielai organizācijai nav citas alternatīvas. Viņš min Skandināvijas piemēru, kad valstis mēģinājušas radīt Ziemeļvalstu savienību, bet tas nav izdevies, jo katra savienības valsts aizstāvējusi savas intereses. Savukārt Īrija ir piemērs, kā apgūt ES līdzekļus, jo valstī izveidojusies situācija, ka straujās attīstības procesā trūkst darbaspēka.
Nav sveša globalizācija
Ne tikai Latvijā cilvēki ir uztraukušie, ka līdz ar ES te ieradīsies bagātie ārzemnieki un izpirks visu zemi. Tam ir pamats, jo, kā izpētījis O.Kastēns, Latvijā salīdzinājumā ar Beļģiju zeme ir smieklīgi lēta. Piemēram, Beļģijā Briseles tuvumā pushektārs zemes maksā 60 tūkstošu ASV dolāru. Tas saprotami, jo Belģija ir tik liela kā Latvija bez Latgales novada, bet tajā dzīvo desmit miljonu iedzīvotāju. Par globalizāciju vairāk nekā latvieši ir uztraukušies čehi, poļi un ungāri, jo tās ir pirmās valstis, kas robežojas ar ES. Tāpēc poļi un čehi pirmie paziņojuši, ka vēlas desmit gadu ilgu pārejas periodu, kura laikā nepārdos zemi.
ES ir kompromisa māksla
“ES imidžs ir sliktāks nekā NATO, jo pēdējā garantē valsts drošību, bet ES garantēt nevar. Domāju, ka ar NATO ieguvums būtu lielāks, bet esmu pārliecināts, ka Latvija būs abu struktūru dalībvalsts, jo tās viena otru papildina. Tas ir tikai laika jautājums. Kļūstot par ES dalībvalsti, Latvijai būs jāņem vērā likumdošana un jārealizē dzīvē. Tas nozīmē, ka vajadzēs veikt ierēdniecības reformu, jo tas ir viens no Latvijas vājajiem punktiem, uz kuru norāda ES. Latvijas ierēdniecība nespēj veikt likumu izpildes uzraudzību,” stāsta O.Kastēns. Viņš pieļauj, ka Latvija var bloķēt kādas no ES prasībām, bet tad vajadzības gadījumā jārod kompromiss, jo ES ir kompromisa māksla. “Latvijai nav pamata bažīties, ka tā zaudēs savu nacionālo identitāti, jo ES nav direktīvu, kas noteiktu, ka visām dalībvalstīm jāveido vienāda kultūras politika un jārunā vienā valodā,” skaidro O.Kastēns.
