Annas pagasta “Grantskalnos” sesto gadu dzīvo Jānis Strakša.
Annas pagasta “Grantskalnos” sesto gadu dzīvo Jānis Strakša. Viņa saimniecībā ir 45 bišu saimes, kas šovasar katra ienesusi apmēram
40 kilogramu medus. Zemnieks atzīst, ka šis ir lielākais ienesums.
“Vecbebru tehnikumā ieguvu biškopja tehniķa specialitāti un meklēju māju, kas ir tālu no apdzīvotas vietas centra un lieliem ceļiem. Ap “Grantskalniem” ir meži un pļavas, kas ir laba barības bāze bitēm. Turklāt apkārtnē nav lielu zemnieku saimniecību, kur izmanto ķimikālijas. Interesanti, ka arī iepriekš te dzīvojis biškopis,” stāsta J.Strakša.
Bišu stropus traktora piekabē zemnieks ved uz meža pļavām. Šovasar neparasti agri bites ienesa pirmo medu. Tas bija kārklu un aveņu ziedu medus. J.Strakša atzīst, ka “vēl nekad avenes tā nebija medojušas”. Viņš sēj facēlijas, lai arī jūnijā un jūlijā bitēm būtu ziedi. Taču sausuma periodā pieci hektāri facēliju novīta divās nedēļās, un bija arī “tukšāks periods”.
Preču zīme garantē
No augusta trīs reizes nedēļā zemnieks pārdod medu Alūksnes tirgū. Daudz ir pastāvīgu klientu, bet viņš brauc arī uz gadatirgiem apkārtējos rajonos. Jāņa bišu medu iecienījuši Jelgavā un Rīgā. Kolēģi Kurzemes pusē informē, ka tur viena bišu saime ienesusi vidēji 20 kilogramu medus. “Latgalē bija vairāk nokrišņu un līdz ar to sevišķi bagāts medus gads – ievāca apmēram 60 līdz 70 kilogramu no saimes. Un Vidzeme ir pa vidu. Man ir apmēram 43 kilogrami medus no stropa,” komentē zemnieks. Viņš atzīst, ka ir jābūt 30 kilogramu ienesumam, lai strādātu ar peļņu.
J.Strakša ir Latvijas Biškopības biedrības biedrs un lieto tās preču zīmi, kur ir viņa saimniecības numurs. “Medus realizācijā preču zīmei ir liela nozīme, jo pircēji tai uzticas. Tā ir garantija produkcijas kvalitātei,” viņš uzsver. Ja tagad pavasara medu pārdod šķidru, tad tas ir sildīts. Tādu ir vieglāk fasēt, turklāt tas labāk izskatās. “Pircēji arvien vairāk vēlas nevis izskatīgu, bet vērtīgu medu. Sacukurojies medus nav pagājušā gada. Pašlaik ļoti ātri kristalizējas, jo tajā vairāk ir saharozes. Tādu medu ir drošāk pirkt, jo tas nevar būt viltots,” skaidro J.Strakša.
Ir visgaršīgākais medus
Daudz medus ieved no Krievijas, bet arī Latvijā iegūto šogad pārdod lētāk (2,50 līdz 4,0 lati), jo tā ir daudz. “Biškopība ir ienesīga nozare, bet tā ir arī dārga: strops maksā apmēram 30 latu, ir vajadzīgas vismaz 15 līdz 20 saimes un aprīkojums,” atzīst zemnieks. Viņš uzsver, ka Krievijas tirgū nevar konkurēt, jo tur ir daudz lēta medus. Mūsu medus cena ir līdzīga Eiropas Savienības valstīs noteiktajai, bet tur latviešu zemnieku produkciju nevēlas ielaist. “Eiropas valstīs medus ir vākts no vienas kultūras – saulespuķēm, rapša. Tāpēc Latvijas medus kvalitāte ir augstāka. Vācijā, piemēram, saka, ka tik garšīgu medu nav ēduši,” akcentē Jānis.
Biškopji neprot sadarboties, lai izstrādātu piedāvājumu ārvalstīm. J.Strakša atzīst, ka būtu grūti atrast partneri, ar ko kopīgi realizēt produkciju. “Mans piedāvājums nav tik liels, lai visu gadu varētu tirgot medu Rīgas centrāltirgū, kur par vietu ir jāmaksā 300 latu mēnesī. Bet nav garantiju, ka partnerim neradīsies vēlme vairāk nopelnīt, tirgojot brāķi. Pietiek vienu reizi nopirkt sliktu medu, un vairs nevarēs klientu pārliecināt,” uzskata biškopis. Viņš paredz palielināt bišu saimju skaitu līdz 100.
Vajag kredītu
“Mērķi mums ir tādi paši kā Jauno zemnieku kluba biedriem, bet esam katrs par sevi. Rīkojam seminārus, pieredzes braucienus un reizi mēnesī tiekamies pie viena no organizācijas biedriem, kur pārrunājam aktuālāko un palīdzam cits citam darbā,” norāda LZF jauno zemnieku organizācijas Alūksnes nodaļas vadītājs Jānis Strakša. Viņš atzīst, ka zemnieku sadrumstalotība nedod iespēju organizāciju pārstāvjiem iekļūt Saeimā un aizstāvēt lauksaimnieku intereses.
Jaunajiem zemniekiem ir vajadzīgi kredīti, lai saimniekotu. Tagad ir ilgtermiņa kredīti un samazinās procentu likme, bet nav, kas bankai dod garantijas, lai tā piešķirtu kredītu zemniekam. “Katru gadu ņemu kredītu, jo bez tā nevarētu iegādāties inventāru un attīstīt saimniecību. Vecā traktora vietā nopirku MTZ – 820 un augsnes apstrādes tehniku. Ja šis nebūtu medus gads, tad nezinu, vai savilktu galus,” secina J.Strakša. Tehnikai ir jāstrādā, tāpēc Annas un Kalncempju pašvaldības teritorijā J.Strakša appļauj ceļmalas un pļavas tiem, kam nav savas tehnikas. Paredzams, ka ziemā traktoram pieliks sniega lāpstu un tīrīs ceļus.
Iegūst godalgu
Pirmajos saimniekošanas gados J.Strakša mežu zāģēja, lai iegūtu līdzekļus biškopības attīstībai. Tagad saimniecība ir stabilizējusies un 7,5 hektāros meža veic kopšanas darbus. Šogad konkursā par sakoptāko privāto mežu Jānis Strakša ieguva trešo vietu. “Bankas neņem ķīlā mežu, kur ir kaut kas darīts, kaut tikai zāģēta malka vai tīrītas kritalas. Gribējās pierādīt, ka nevar likt visus pār vienu kārti,” ir neapmierināts zemnieks. Viņš atzīst, ka pedantiski vērtēja meža atjaunošanu un kopšanu. “Zināšanas par mežu apguvu semināros. Savu padomu neliedz mežziņi. Konkursā saņēmu balvu – speciālo literatūru, laikraksta “Praktiskais Latvietis” gada abonementu un 50 latu prēmiju,” skaidro zemnieks.
Mācīsies angļu valodu
J.Strakša secinājis, ka līdzdalība konkursā ļāva apjaust, ka viņš nav vienīgais īpašnieks, kas kopj mežu. Ikdienā vairāk redz, ka mežu izcērt un neatjauno. Vasarā vienmēr trūkst laika saimniecības vai Zemnieku federācijas lietu kārtošanai. “Tagad organizējam angļu valodas kursus jaunajiem zemniekiem, lai varētu sarunāties ar zviedriem, kas ir federācijas krusttēvi. Paredzams, ka pavasarī dosimies uz šo valsti pieredzes braucienā,” informē J.Strakša. Viņaprāt, valodas zināšanas un prasme strādāt ar datoru būs vajadzīgas visiem.
