Mājās no pajūgu braukšanas sacensībās atgriežas ar četrām medaļām.
Mājās no pajūgu braukšanas sacensībās atgriežas ar četrām medaļām
Valmieras rajonā Latvijas šķirnes braucamā tipa zirgu darba spēju pārbaudes sacensībās Alūksnes rajonu pārstāvēja tikai divas dalībnieces – Alita Meijere un Ginta Nikolajenko, kas mājās atgriezās ar vairākām medaļām.
“Tas nav vārdos izsakāms, cik smags darbs tika ieguldīts. To neviens nezina un nemaz neapzinās, taču galvenais jau ir tas rezultāts. Par to ir vislielākais gandarījums un neizsakāms prieks,” saka A.Meijere. Viņai piebalso arī otra sacensību dalībniece no Alūksnes rajona – G.Nikolajenko, kas atšķirībā no savas kolēģes šādās sacensībās piedalījās pirmo reizi.
Seši zirgi – četras medaļas
A.Meijere atklāj, ka notikušās sacensības pajūgu braukšanā esot daļa no projekta, kura mērķis ir izpētīt šābrīža situāciju un turpmākās selekcijas iespējas darbā ar Latvijas šķirnes braucamo tipu, ieskicējot vēlamo zirga modeli, kas būtu ne tikai kultūrvēsturiska vērtība, bet kuru audzēšana kļūtu par ekonomiski izdevīgu pasākumu. Pavisam organizētas četras šāda veida sacensības – Kuldīgas, Jelgavas, Ludzas un Valmieras rajonā, kur piedalījušās arī abas alūksnietes. Apgalvo, ka par sacensību dalībniekiem varējuši kļūt arī vairāki citi zirgu īpašnieki, kas no piedāvātas iespējas atteikušies. Tiesa, lai gan Alūksnes rajons pārstāvēts tikai ar divām dalībniecēm, viņas sacensībās piedalījušās ar pavisam sešiem zirgiem un gūtie panākumi ir atzinības vērti: veczirgu grupā ratu vilkšanā A.Meijere ieguvusi ceturto vietu, jaunzirgu grupā vadīšanā grožos – trešo vietu, bet jaunzirgu grupā ratu vilkšanā viņa ar savu zirgu Zvaigznāju izcīnījusi galveno titulu, ar otru zirgu šajā grupā ierindojoties arī otrajā vietā, bet trešo vietu iegūstot otrai sacensību dalībniecei no Alūksnes rajona – G.Nikolajenko.
Sagādā pārsteigumu saimniecēm
Atceroties sacensībās piedzīvoto, G.Nikolajenko atzīst, ka zirgi sagādājuši patīkamu pārsteigumu – lai gan viņi manēžā atradušies pirmo reizi, turklāt pirms tam “pārdzīvojuši” braucienu līdz Valmieras rajona Burtniekiem, katrā grupā paredzētos uzdevumus viņi veikuši tik sekmīgi, ka sagādājuši ne mazums prieka savām saimniecēm. “Gatavojoties šādām sacensībām, tas ir pats grūtākais – mums nav manēžas, tāpēc jāgatavojas pašu saimniecībās,” viņa saka. Tiesa, abas alūksnietes savstarpēji konsultējušās un vērojušas viena otras treniņu procesus. Jautātas, cik ilgs laiks nepieciešams, lai sagatavotos sacensībām, A.Meijere pasmaida – tas lai paliekot viņu profesionālais noslēpums. “Sacensības vienlaikus ir arī stimuls mācīt jaunus zirgus un piedalīties citās sacensībās,” viņa uzsver. Līdzīgās domās ir arī G.Nikolajenko. “Tagad ir radies tāds optimisms, ka gribas darīt vēl vairāk un vēl labāk,” viņa saka.
