Daina no Alūksnes: – Es domāju, ka visi saskatās trakās ārzemju filmas, kur kaujas, šauj un nogalina. Ja šādas filmas skatās jaunieši, tad pēc tam, manuprāt, viņi domā, ka arī viņiem ir jāizturas tikpat cietsirdīgi.
Daina no Alūksnes:
– Es domāju, ka visi saskatās trakās ārzemju filmas, kur kaujas, šauj un nogalina. Ja šādas filmas skatās jaunieši, tad pēc tam, manuprāt, viņi domā, ka arī viņiem ir jāizturas tikpat cietsirdīgi. Kādi tagad ir jaunieši? Ņemsim kaut vai par piemēru Helovīna svētkus novembrī – ja pa mājas durvīm nesniegsi tūti ar konfektēm, tad dabūsi spērienu pa durvīm un vēl noklausīsies lamuvārdos. Svarīgi ir, kas notiek pašā ģimenē, kādas tur ir savstarpējās attiecības, jo tagad normālu ģimeņu ir maz. Ja cilvēks neapmeklē kultūras pasākumus, ne par ko neinteresējas, diezin vai šādu cilvēku kaut kas var mainīt. Varbūt skolās vajadzētu vairāk runāt par šādām problēmām, pievērst lielāku uzmanību audzināšanas darbam. No otras puses, skolotājs jau citreiz var “līst no ādas ārā”, bet, ja šī skolēna ģimene nosmīkņā par skolotāja teikto, tad arī bērns tāpat izturas pret skolotāja teikto. Varbūt skolās vajadzētu vairāk mācīt ticības mācību.
Andris, strādā Kājnieku skolā:
– Vardarbība ģimenēs notiek, manuprāt, tāpēc, ka cilvēki saņem mazas darba algas, tas savukārt atstāj iespaidu uz raksturu, kā arī uz noskaņojumu. Negāciju, ko cilvēks iegūst darbā, viņš izlādē kaut kādā veidā savā ģimenē. Risināt šo jautājumu vajadzēt šādi – pirmkārt, uzlabot darba apstākļus cilvēkiem, piemēram, ja darba devēji ne tikai samaksātu algu, bet arī organizētu kaut kādus ģimenes pasākumus. Otrkārt, būtu jābūt pienācīgam atalgojumam, lai nav tā, ka no algas līdz algai ir jāskaita kapeikas. Treškārt, vairāk smaidīt un, ceturtkārt, vairāk nodarboties ar sportu, visu negāciju izlikt sportojot. Tas jau galvenais, un, ja cilvēkam nav iekšējas psiholoģiskas problēmas, tad visam vajadzētu būt kārtībā.
