Malienas pagasta “Kalnos” dzīvo Ārija Zvanere, ko vietējie iedzīvotāji pazīst kā lielu rokdarbnieci. Pati Ārija smej, ka rokdarbu ir tik daudz, ka ar tiem divreiz varētu noklāt ceļu no Malienas līdz Alūksnei.
Malienas pagasta “Kalnos” dzīvo Ārija Zvanere, ko vietējie iedzīvotāji pazīst kā lielu rokdarbnieci. Pati Ārija smej, ka rokdarbu ir tik daudz, ka ar tiem divreiz varētu noklāt ceļu no Malienas līdz Alūksnei.
“Tamborēšana man ir sirdslieta jau no bērnības. Kā dzērājs nevar iztikt bez savas pudeles, tā es bez diegiem un tamboradatas. Pat naktīs, kad nenāk miegs, ceļos augšā un tamborēju,” saka Ārija Zvanere. Ārija prot adīt, tamborēt, šūt un izšūt. Pat no veca un lietota apģērba viņa spēj uzburt ko jaunu un valkājamu. Lielu plecu lakatu viņa darina pāra mēnešus.
Ir “saslimusi” ar tamborēšanu
“Strādāt rokdarbus iemācījos, kad vēl negāju skolā. Ģimenē to darīja gan vecmāmiņa, gan māte, bet es mācījos pati, turklāt zagšus. Tolaik diegus veikalā iegādāties nevarēja, tāpēc māte man parasti neļāva tamborēt un “ķēzīt” diegus. Es tos ārdīju no novalkātiem apģērbiem. Tēvam palika manis žēl, un reiz, pārbraucot no darba darīšanām Pleskavā, viņš pārveda lielu grozu ar diegiem. No tā laika esmu “saslimusi” ar tamborēšanu,” atceras Ārija.
Idejas darbiem domā pati
Vislabāk viņai patīk tamborēt un adīt zeķes. “Žēl, ka neprotu aust, jo vecmāmiņa nomira neiemācījusi, bet mātei nebija laika ierādīt. Man ļoti patīk ziedi, tāpēc darbos dominē puķu motīvi. Idejas ņemu no rokdarbu žurnāliem un avīzēm, kā arī izdomāju pati un konsultējos ar Malienas rokdarbnieci Birutu Baltiņu. Kad bērni bija mazi, adīju siltus un ērtus džemperus. Tagad mazmeitām jātamborē modernas mežģīņu jaciņas,” viņa apgalvo. Vēl tagad Ārijai ir saglabājušies darbi no pamatskolas laikiem. Viņas krājumos ir lakats, kas tapis, strādājot par pastnieci. “Kad gaidīju pastu, kabatā vienmēr bija diegu kamolītis tamborēšanai. Pāris mēnešos lakats bija gatavs,” atceras Ārijas tante.
Pārņēmusi mazmeita
Vecmāmiņas mīlestību uz rokdarbiem ir mantojusi vecākā mazmeita Lolita. “Viņas pūrā ir tamborēta gultas sega, džemperi, galda salvetes un vestes. Arī meita prot, bet viņai tā nav sirdslieta,” stāsta Ārija. Viņa uzskata, ka mūsdienu sievietes maz strādā rokdarbus.
Nekad nepārdotu
Pašlaik Ārija tamborē galda salvešu komplektu, bet ziemas mēnešos grib iesākt grīdsegu. “Es savus darbus pat par zelta naudu nepārdotu! Tos es dāvinu labiem cilvēkiem un gūstu gandarījumu, kad no sirds man pasaka paldies. Atceros, ka kara laikā kareivji vecākus nostādīja pie sienas un salika maisos visus mātes skaistos darbus. No tā laika manī ir spīts strādāt rokdarbus. Tie apliecina, ka es varu,” saka Ārija.
