Satraukumu sabiedrībā radījusi vēsts par saslimšanas gadījumiem ar zarnu infekcijas slimību dizentēriju.
Satraukumu sabiedrībā radījusi vēsts par saslimšanas gadījumiem ar zarnu infekcijas slimību dizentēriju. Sevišķi satraucoši tas, ka slimo bērni. Turklāt ne tikai tālajā Tukuma rajonā, arī tepat, Austrumvidzemē – Gulbenes pusē. Cik vienkārši ir nosaukt saslimušo skaitu un apspriest saslimšanas iemeslus otrā Latvijas malā. Un cik grūti ir pieņemt, ka kaut kas tāds var notikt ar pašiem. Gulbenes rajonā sasirguši mazgadīgi bērni Lejasciemā. Slimības pazīmes konstatētas arī jaungulbenietim, kas gan saslimis ar salmonelozi, un gulbenietim. Jāmeklē cēloņi.
Mediķi Latvijā uzskata, ka tas ir šokējoši – 21.gadsimtā cilvēki joprojām inficējas ar kaitēm, kas raksturīgas vienīgi necivilizētai sabiedrībai. Kas vainīgs?
O… Izrādās, ka vainīgs ir korespondents, kas uzraksta ziņu un sabiedrībai pavēsta informāciju par saslimšanas gadījumiem. Jūtu uzplūdā šādus pārmetumus parasti izsaka cilvēki provincē un tikai tad, kad kādu tieši skar notikušais. Un netiek ņemts vērā, ka publicēta tiek anonīma informācija (citādi nemaz nevar būt!). Pacientu personība netiek izpausta. Toties zem ziņas par saslimšanas gadījumiem ir korespondenta vārds un uzvārds. Tātad ir, uz ko izgāzt dusmas. Ir ko nosaukt par cūku.
Jāsaprot situācija. Tā ir sāpīga. Daudziem. Un sabiedrībai kopumā. Varbūt izlamājoties kādam kļūst vieglāk. To var saprast. Protams, visu nopurinām un dzīvojam tālāk. Cerams, turpmāk bez zarnu infekcijas slimībām. Taču joprojām sirgstam ar saskarsmes kultūras trūkumu. No reizes līdz reizei. Un veselāki nekļūstam.
Un par to nākas pārliecināties, kad atkal kaut kas ir noticis un par to uzraksta avīzē. Vai var nerakstīt? Nē, nevar, jo katram savs darbs ir jādara. Un avīžniekiem ir jāinformē sabiedrība, jāvērš uzmanība uz visu, kas apdraud cilvēku veselību un drošību. Saka – dzīve esot vislabākais skolotājs. Tas gan. Taču viss ir atkarīgs no attieksmes. No veselīgas attieksmes pret problēmām. Arī pret slimībām. Būsim veseli!
Un vēl. Šobrīd sakarā ar Amerikā piedzīvotajiem terora aktiem runājam par bioloģiskā kara draudiem. Par to, ka arī Latvijā nevaram justies pilnīgi droši. Ja bioloģiskie ieroči tiek pielietoti, tad to izplatītās slimības vēršas plašumā ar cilvēka pārvietošanās ātrumu. Šāda slimība var būt arī parasta dizentērija vai salmoneloze. Tāpēc jāzina, kas tās ir par kaitēm, kā ar tām inficējas un kā uzveic slimības. Tās ātri izplatās kolektīvos. Arī tāpēc ir jāinformē par saslimšanas gadījumiem, lai cilvēki nedzīvotu neziņā, lai varētu parūpēties par savu veselību lai nebūtu jaunu infekcijas upuru. Informēt iedzīvotājus, brīdināt un pasargāt ir mediķu un žurnālistu pienākums.
