Diendienā mums, žurnālistiem, ir jātiekas ar daudziem cilvēkiem, ir jāieklausās viņu stāstītajā, jāiedziļinās viņu dzīvesstāstos, dažādos dzīves notikumos, viņu priekos un bēdās, jāizprot viņu problēmas un jāmēģina tās palīdzēt atrisināt.
Diendienā mums, žurnālistiem, ir jātiekas ar daudziem cilvēkiem, ir jāieklausās viņu stāstītajā, jāiedziļinās viņu dzīvesstāstos, dažādos dzīves notikumos, viņu priekos un bēdās, jāizprot viņu problēmas un jāmēģina tās palīdzēt atrisināt, kā arī jāuzklausa viedokļu daudzveidība.
Lai arī darba gaitas laikrakstā vadu tikai pāris gadus, šajā laikā esmu iepazinusi daudz jaunu cilvēku. Pirms kāda laika es nonācu pie secinājuma, ka šo gadu laikā gan sabiedrība kopumā, gan arī atsevišķi cilvēki ir ļoti mainījušies, ir kļuvuši daudz negatīvāk noskaņoti, daudz pesimistiskāki un bailīgāki. Nereti, aicinot kādu uz interviju, ir nācies dzirdēt atteikumu ar piebildi, ka cilvēkam ir bail, ka kāds viņam noskaudīs laimi vai arī viņš negrib, ka viņa vārds nonāk ļaužu mutēs, ka viņam nav nepieciešama publicitāte, ka viņš vēlas darboties netraucēti. Un varbūt taisnība arī ir, jo mūsdienās cilvēki ir kļuvuši ļoti nenovīdīgi, divkosīgi, liekulīgi un skaudīgi. Cilvēkiem patīk aprunāt citus, ļauni pasmieties par cita nelaimi, izrīkoties egoistiski, smalki iztirzāt otra cilvēka dzīvi, kaut arī pašam gar to nav it nekādas daļas. Daudzi māk panākt, ka kāds viņiem uzticas, bet pēc tam ļauni izmanto šā cilvēka uzticēšanos un piesmej viņu. Draugs izmanto drauga labvēlību, kad viņam ir vajadzīga palīdzība, bet pēc tam pazūd nezināmā virzienā, nepadomājot, ka varbūt arī otram kādreiz būs nepieciešama palīdzība. Es, protams, negribu apgalvot, ka tādi ir visi kā viens, taču tādu ir ļoti daudz. Tāda ir kļuvusi mūsu sabiedrība…
Dzīvojot un tiekoties ar cilvēkiem, šobrīd ik mirkli jādomā, vai netiksi piekrāpts, izmantots ļaunos nolūkos, pazemots, turklāt tas var notikt brīdī, kad to vismazāk gaidīsi. Ļoti skumji, bet iejūtība, līdzjūtība, izpalīdzīgums, atklātība, pozitīvisms tiek aizmirsts. Ir grūti atrast uzticamus cilvēkus un grūti kādam atklāt noslēpumus.
