Piektdien notikušajā Ziemeļaustrumu slimokases dalībnieku sapulcē informēja par izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu cenu noteikšanā no 1.jūlija, kas saistās ar darba samaksas aprēķinu medicīnas darbiniekiem uz vienu amata slodzi.
Piektdien notikušajā Ziemeļaustrumu slimokases dalībnieku sapulcē informēja par izmaiņām veselības aprūpes pakalpojumu cenu noteikšanā no 1.jūlija, kas saistās ar darba samaksas aprēķinu medicīnas darbiniekiem uz vienu amata slodzi. Valsts dotācijas un pakalpojumu cenu pieaugums nenodrošina paredzēto algu pieaugumu.
“Ziemeļaustrumu slimokases direktors Jānis Grīnvalds skaidroja, kā aprēķina medmāsām izmaksājamos 84 latus un piemaksas atbilstoši likumdošanai, kā veidojas darba samaksa vidējam, jaunākajam medicīnas personālam un ārstiem. Uzzinājām nepieciešamo līdzekļu apjomu 2001.gadā un secinājām, ka valsts piešķirtais finansējums ir nepietiekams algu paaugstināšanai,” laikrakstam stāsta Alūksnes rajona padomes izpilddirektore Gunta Ļuļe.
Ziemeļaustrumu slimokases teritorijā stacionārās palīdzības nodrošināšanai trūkst 348 647 lati. “Samierināšanās ar situāciju nav iespējama, jo medmāsām valdība ir solījusi palielināt algas, bet naudas nav. Savukārt slimnīcas nesamierināsies ar to, ka no nezināmiem avotiem ir jānodrošina valdības solījumu izpilde,” secina G.Ļuļe. Viņa prognozē, ka būs arī konkrēta medicīnas darbinieku rīcība, bet par to vēl lems. “Esam informējuši Valsts obligātas veselības apdrošināšanas aģentūru un Labklājības ministriju par situāciju un gaidāmajām akcijām. Tās būs pamatotas, jo valdība nav pildījusi solīto. Pacientu iemaksas tika atrasts kā daļējs finansējums algu paaugstināšanai, ko slimnīcās algām izmantoja jau pirms 1.jūlija,” norāda J.Grīnvalds. Slimokases un pašvaldību lielākā problēma ir tā, ka iedzīvotāji nesaņems plānveida stacionāro palīdzību. “Paaugstinot algas, esam spiesti samazināt līdzekļus, kas ir paredzēti plānveida operācijām un ārstēšanai par 15 procentiem. Tas nozīmē, ka veidosies rindas,” uzsver J.Grīnvalds.
