Pats pulcēšanās vaininieks dažu vīru un divu dāmu pavadībā iesoļo nepiespiesti un brīvi.
56.
Pats pulcēšanās vaininieks dažu vīru un divu dāmu pavadībā iesoļo nepiespiesti un brīvi. No pārsteiguma apstulbstu – galvenā persona ir pazīstama pat man, kaut personīgi neesam tikušies.
Tālis, ieraudzījis manu acu neviltoto izbrīnu, nosaka man pie pašas auss: “Tikai nebrīnies tik uzkrītoši!”
Jubilāram piesteidzas kāda sieviete vidējos gados ar lielu, greznu ziedu buķeti: “Cienījamo jubilār! Atļaujiet jūs sveikt mūsu visu vārdā šinī dienā un novēlēt to, ko visvairāk vēlas jūsu sirds, kas vajadzīgs jūsu darbībai. Esam patiesi pagodināti būt kopā ar jums šinī dienā.”
No visu pulka iznāk vairāki vīri – puslokā pret apsveikto nostājas un iesāk katram latvietim zināmo: “Nevis slinkojot un pūstot…” Otrajā pantā pievienojamies arī mēs visi klātesošie. Seko glāžu piepildīšana ar šampanieti. Tuvākie Bosam, kā es viņu nosaucu, pieskandina jubilāra glāzei. Mēs ar Tāli nejūtamies šādam rituālam cienīgi, izdzeru pasniegto bez saskandināšanas.
Pēc brīža tiekam aicināti blakus telpā pie zviedru galdiem. Viss nu jau rit brīvi, un oficiāli stīvā gaisotne ir atkāpusies. Piepulcējamies Tāļa paziņām. Sprēgā jautrība, anekdotes. Notikumi tuvojas gaidītajai relaksācijai. Uz galda bijušās pilnās pudeles iztukšotas un nozudušas. Viens otrs pāris dejo. Ir ieradusies dzīvā mūzika. Dzied Latvijā pazīstami solisti. Arī viņi ir angažēti Bosa dzimšanas dienas svinībām un pirts priekam. Pamazām pa grupām viesi pazūd saunās. Tādas ir vairākas. Atgriezušies no sautētavas un atspirdzinājušies vai nu baseinā, vai dušās, viesi nu krietni gurdāki mazajā zālē dejo tāpat peldkostīmos. Pamanu dažus pārīšus Ādama un Ievas kostīmos. Neviens tam nepievērš vērību. Ir cilvēki, kam šinī ziņā nav kompleksu. Ilgu laiku Bosu nemanu.
Esam savā kompānijā seši cilvēki – trīs un trīs pretējie dzimumi. Kopā sautējamies un izpeldamies ezerā. Tāļa draugi un viņu meitenes arī ir bezproblēmu cilvēki. Visi ir vairāk vai mazāk iereibuši, tikai Tālis ir tīrs kā stikliņš, bet arī par to nevienam nav nekādas daļas. Pat neesmu pārliecināta, vai daudzi to pamana, jo Tālis pa reizei paceļ degvīna glāzē ielietu tīru ūdeni un uzvedas tikpat brīvi kā visi. Šoreiz man pat neaizrāda, lai nedzeru pār mēru. Un es atļaujos garšīgos dzērienus baudīt vairāk, nekā būtu pieklājīgi. Reibonis ir patīkams, jūtos atbrīvojusies no visām rūpēm.
Uz kādu brīdi Tālis pamet mūsu bariņu – esot jākārto kādas darīšanas. Kad vīrs ir attālinājies, mani dejot uzlūdz kāds tips. Nepārprotami esmu ar savu superīgo peldkostīmu viņu savaldzinājusi. Jau pēc pirmajām dejas taktīm saprotu, ka garīgās lietas viņu neinteresē. Viņš mani vilina uz saunas sautētavu. Atsaku, ka esmu par daudz nogurusi. Neesam pat iepazinušies, bet jau noprotu viņa dziņas. Par laimi, atgriežas Tālis un no sava pielūdzēja atkratos. Atņēmis mani uzbāzīgajam tipam, viņš pat nav greizsirdīgs, tikai nosaka: “Ir nu gan tev piekrišana! Vajag man tikai uz brīdi aiziet un pielūdzēji klāt!”
Uzlēcis mēness. Tā apaļais vaigs raugās šinī Dieva pasaulē bezpersoniski, un mēnessgaismas apspīdētajā ezerā pamanu dažas laivas. Aizpukšķina kāds kuterītis. “Boss aizbrauca jūriņā!” nosaka Tāļa paziņa. “Nozvejojis zelta zivtiņu un aizpeld.” Vēss rīta vējš pūš no ezera, sašūpojot krastmalas niedres. No ezera pretējā krasta izšaujas vairākas krāsainas raķešu zalves.
