Alūksnes ezers strauji tiek pārvērsts par smirdošu atkritumu izgāztuvi. Daļa no makšķernieku nesodīti atstātā uz ledus, izmestā no laivām un to novietnēm nogrimst, bet plastmasas pudeles, plēves un citi vieglie atkritumi tiek izskaloti krastmalā.
Alūksnes ezers strauji tiek pārvērsts par smirdošu atkritumu izgāztuvi.
Daļa no makšķernieku nesodīti atstātā uz ledus, izmestā no laivām un to novietnēm nogrimst, bet plastmasas pudeles, plēves un citi vieglie atkritumi tiek izskaloti krastmalā. Tur šo izgāztuvi papildina deģenerātu bari, kas, nepārtraukti bļaustoties, ķērcot un bārstot krievu lamuvārdus, met ūdenī visu lieko. Ja “pāļdzenamais” ritms ir beidzis grabēt un pēc limuzīnu aizbraukšanas tukšās pudeles un citi atkritumi ir palikuši kaudzītē, tad tukšos maisiņus un papīrus ezerā iepūš vējš. Nākamie bari ar zemāku truluma pakāpi stikla pudeles sasit vai iemet ezerā. Daudzi atved un izgāž no mājām līdzpaņemto drazu. Visbiežāk – turpat piekrastes krūmos. Tad var arī pat nepamanīt, ka peldēties ezerā brien pa netīrā zampā attīrītu šauru joslu, kā piemēram, “Melnumā”. Ezeram “ir laimējies”, ka no stāvlaukuma Miera ielas galā ūdenī pudeles iemest nevar, jo vilinošāk ir tās sašķaidīt pret asfaltu.
Arvien lielākas platības ezera krastā aizņem latvāņi. Tie vismaz vasarā aizsargā ezeru no piegružošanas. Rietumu tūrists, kas zina, ka par konfekšu papīrīti, kas izmests pa mašīnas logu, ir jāmaksā sods 60 mārciņu apmērā (apmēram 50 latu), atbraucot pie mums, šokēts jautā: “Bet par ko jūs maksājat algas policistiem?” Kauns atbildēt, ka šīs algas ir niecīgas un policisti uzmana, lai īstajās dienās tiktu izkārti karogi un netiktu traucēta sabiedrības pašiznīcināšanās.
Rajona padome īsteno diženus projektus par ezera attīrīšanu, projektu “Biatlona bāzes “Mežinieki” apgaismojuma rekonstrukcija un ierīkošana”, jo alūksnieši esot savdabīgi cilvēki – negribot gaišajā dienas laikā sportot ( uz asfaltētajiem celiņiem mežā reti var sastapt kādu sportistu). Bet, kad izgāzīšot 10 000 latu, tad romantiskā apgaismojumā sportot gribētāju būšot tūkstošiem. Uz peldēšanu vispār neskriešot. (Slēpotāju taču arī kādreiz Tempļa kalnā bija simtiem. Tagad – daži…). Kam vairs vajadzīgs ezers? To vajag piedrazot līdz pēdējam un privatizēt.
Alūksnietis (no tiem laikiem, kad Tempļa kalna ielas galā ezerā varēja iebrist pa baltām smiltīm)
