Jebkurš cilvēks bieži nonāk izvēles priekšā. Situācijas, kurās kaut kas jāizvēlas, mēdz būt dažādas.
Jebkurš cilvēks bieži nonāk izvēles priekšā. Situācijas, kurās kaut kas jāizvēlas, mēdz būt dažādas. Bērnībā ir grūti izvēlēties, ar kuru rotaļlietu spēlēties, vēlāk jāizvēlas draugi, apģērbs, mācību iestāde, profesija, darba vieta. Tā šo uzskaitījumu varētu turpināt, jo ikdienā izvēles situāciju ir tūkstošiem. Pat iepērkoties veikalā mums nākas izvēlēties vairākas reizes. Bet izvēlēties starp diviem labumiem vai sliktumiem ir grūti. Vienmēr liekas, ka tas, ko neizvēlēsimies, būs labākais un pareizākais risinājums. Un tā bieži vien arī ir, jo cilvēks jau būtībā nezina, kā būtu, ja viņš rīkotos pretēji.
Ko darīt šādās situācijās? Cilvēkam ir jātiek skaidrībā ar sevi, ar to, ko viņš patiesi vēlas. Lielās lietās var prasīt padomu draugam, radiniekam vai paziņai, bet tomēr jebkurš lēmums jāpieņem pašam.
Cilvēki baidās no atbildības, taču, pieņemot to, ko otrs iesaka, ja kaut kas neizdodas, vainīgs būs tas, kurš ieteica, nevis pats. Jāatceras, ka citi nevar ieteikt labāko mums, viņi iesaka to, kas viņiem personīgi šķiet labākais un pieņemamākais. Divi cilvēki nav vienādi, un tas, kas der vienam, bieži vien neder otram.
Bieži vien nespējot izvēlēties, mēs atliekam šo izvēli tik ilgi, cik vien ir iespējams. Taču tiem, kuri nespēj izvēlēties, jāatgādina stāstījums par ēzeli, kurš nespējot izvēlēties, no kuras siena kaudzes ēst, beigās nomira badā. Jā, izvēle ir grūta, bet mēs taču neesam ēzeļi, un, ja arī dažreiz kļūdāmies izdarot savu izvēli, tad nevajag to visu mūžu nožēlot. Vajag turpināt dzīvot, stāties pretī jauniem dzīves izaicinājumiem, jo tādu nav mazums.
