Saimnieki saka: garšo pašu brūvēts alus. Astoto gadu Jaunlaicenes pagasta “Zītaros” Jāņus svinēs Irita Ķikute, Jānis Ļuļis un viņu meitas Trīne un Maira.
Saimnieki saka: garšo pašu brūvēts alus
Astoto gadu Jaunlaicenes pagasta “Zītaros” Jāņus svinēs Irita Ķikute, Jānis Ļuļis un viņu meitas Trīne un Maira. Atbraukušos jāņabērnus saimniece cienā ar pašas gatavotu sieru un alu.
“Jāņi ir jāsvin, jo mājās ir Jānis, arī brālis un kaimiņš ir Jānis. Puķu dobēm un dārzam ir jābūt izravētiem, jābrūvē alus un jāsien siers, lai varētu gaidīt jāņabērnus. Mūsu mājās parasti ir ap četrdesmit līgotāju. Sabrauc radi un draugi, pēdējos gados iegriežas arī pagasta padomes līgotāji,” stāsta Irita. Jānim vainagu ved ciemiņi. “Pinu vainagus sev un meitām. Lielākā daļa līgodziesmu, ko dziedam, ir par jāņuzālēm. Daži līgo līdz pat rītam, bet es parasti nesagaidu saules lēktu. Pie mājām ir mežs ar papardēm, vajag tikai meklētājus, kas grib atrast papardes ziedus,” saka Irita.
“Patīk, ka vārdadiena ir Jāņos. Tie ir dubulti svētki, jo visi, kas svin Jāņus, svin manu vārdadienu. Mana vecākā māsa ir Janīna. Daudzi viņu sauca par Jānīti. Lai nebūtu tā jāsauc, man ielika vārdu Jānis,” stāsta Jānis.
Jāņi nav iedomājami bez latviešiem raksturīgā alus un siera. Daudziem alus brūvēšana un siera siešana asociējas ar vecmāmiņu darbu. Jaunās ģimenes pārsvarā izvēlas vienkāršāko variantu, nopērkot veikalā “Aldara”, “Cēsu”, “Tērvetes” vai kādu citu alus šķirni.
“Man veikalā pirktais alus negaršo, jo tas ir pārāk rūgts. Mājās gatavotais ir daudz saldāks. Piedāvāju lasītājiem pagatavot alu un pārliecināties par garšas atšķirībām. Jāņiem to vēl var paspēt izdarīt,” saka Irita.
1. Desmit litriem alus nepieciešams viens rudzu rupjmaizes klaips, pusotra kilograma cukura, paciņa rauga un vēl 300 gramu cukura, ko sagrauzdē.
2. Rudzu maizi sagriež rikās, izkaltē un cepeškrāsnī sagrauzdē.
3. Katlā uzvāra ūdeni, rikas samērc ūdenī. Siltā vietā patur pāris stundas, lai ievelkas. Pa to laiku katliņā nelielā ūdens daudzumā ieber 300 gramus cukura un to sagrauzdē. Ūdeni no sagrauzdētajām maizēm nokāš un maizei vēlreiz uzlej karstu ūdeni.
4. Nokāstajā šķidrumā iejauc cukuru.
5. Burkā lej sagrauzdēto cukuru un ar cukuru sajaukto maizes izvilkumu.
6. Izkāš otro maizes izvilkumu un visu sajauc kopā. Raugu izkausē, uzlejot šķidrumu no topošā alus un izmaisa. Sākumā izkausēsto raugu iemaisa mazā alus daudzumā un tad lej visam klāt.
7. Liek siltā vietā rūgt.
“Alum jārūgst apmēram 12 stundas, var atstāt arī pa nakti. Tas ir jāgaršo, jo vēsākā vietā rūgšanas laiks ir ilgāks. Kad šķidrums būs nedaudz uzrūdzis, tas būs salds kvass, kam ir maz grādu. Jo ilgāk šķidrums stāvēs siltumā, jo salduma būs mazāk un grādu vairāk. Tad iegūs alu,” skaidro Irita.
Alu vai kvasu uzglabā vēsā vietā. “Lieto pēc vajadzības. Var glabāt nedēļu vai arī ilgāk, bet tad jau tas būs izdzerts,” domā Irita.
