Kas viņam pie Iritas nepaticis, tas Ritai piemītot par simts procentiem.
Kas viņam pie Iritas nepaticis, tas Ritai piemītot par simts procentiem. Abi ar Tāli viņi ir vienos gados. Kopš atturības aizsākumiem draugi Tāli ir pametuši, jo visi sirgst ar to pašu dzeršanas māniju, no kuras vīrs cenšas pilnībā atsvabināties. Tad nekāda draudzība vairs nav iespējama, pudelesbrālis vien paliek gribot negribot.
Kad uz Jāņiem Tālis saņem ziņu, ka ar Augusta gādību varam beidzot dabūt jaunu “Žiguli”, atkal Saulstūros uzbango prieks un cerības par jaunām atpūtas iespējām. Esmu jau mašīnas vadīšanas iemaņas piemirsusi, un priecājamies abi ar Ralfu kā bērni: “Mums atkal būs mašīna! Mēs visur aizbrauksim!” Egilam pašam mašīnas nav. Kopdzīvē ar Iritu nekāda naudas krāšana neesot iespējama. Lai arī alga viņam laba un Egils to nesot mājās kā tālbraucējs šoferis, viss uzreiz tiekot likts uz steķiem, un sakrāt kaut “Zaporožecam” nesanākot.
Nu Jāņu svinēšana iznāk arī automašīnas saņemšanas svētki, un es tuvāk iepazīstu Ritas draugu. Šie mūsu mājās ir lielākie svētki, kopš Elvīra ir Augusta pajumtē. Arī vīramāte šeit nav bijusi, tikai telefoniski interesējusies par mūsu, sevišķi jau mazbērnu, dzīvi. Nu abi atbrauc mūsu jauno, sarkano “Žiguli” raudzīt un droši vien vēro, kā saimniekoju bez viņu palīdzības.
Lielā centība, pieķerot pat nakts stundas, visi līdz Jāņiem darāmie darbi ir paveikti. Pat mājas priekšā izveidotā puķu dobe saulītes formā ir krāšņi saziedējusi dzeltenām kliņģerīšu acīm. Mana saulīte ir šīs vasaras sētas lepnums. To novērtē arī Elvīra. Kad viņa ierodas galantā Augusta pavadībā kā kāda Anglijas karaliene, iespaids ir tik efektīgs: uzplaukusi, saposusies, ciemakukuļu pilnām somām. Pie tam neviens viņas sejas pants neliecina par vismazāko nepatiku.
