Aizsardzības ministrijas darba grupa iesniegusi alternatīvā darba dienesta likumu izskatīšanai valdībā un Saeimā.
Aizsardzības ministrijas darba grupa iesniegusi alternatīvā darba dienesta likumu izskatīšanai valdībā un Saeimā. Likumprojekts paredz ieviest alternatīvo darba dienestu, kas savulaik tika praktizēts.
“Alternatīvais darba dienests ir nepieciešams. Likums par to dos iespēju ievērot cilvēktiesības. Jautājums ir tikai par to, kā izveidot tādu sistēmu, lai uz šī pamata neizvairītos no dienesta. Acīmredzot par to ir domāts, kā jauniešiem apliecināt nepieciešamību dienēt alternatīvajā dienestā,” laikrakstam pauž Vidzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes Alūksnes rajona nodaļas vadītājs Aigars Otvars.
Jāapgūst aizsardzībai noderīgas iemaņas
Viņš domā, ka vienīgi reliģiska pārliecība var būt pamats atteikumam ņemt rokās ieroci. Tiesa, tas ir strīdīgs jautājums. “Cik man zināms, daudzas kristīgās konfesijas neaizliedz karot un aizstāvēt savu valsti. Taču, iespējams, ka ir konfesijas, kas to liedz. Nezinu citu pārliecību, kas traucētu izpildīt pienākumu dienēt obligātajā militārajā dienestā,” norāda A.Otvars. Alternatīvo dienestu vēlas puiši, kas mācās Kristīgajā akadēmijā. Alūksnes rajonā apmēram divi jauniesaucamie gadā izvēlētos alternatīvo dienestu šādu iemeslu dēļ.
“Šos cilvēkus arī būs jāizmanto konfliktu vai kara situācijās. Tāpēc viņiem vajadzētu apgūt glābšanas darbus un pirmās palīdzības sniegšanas iemaņas. Viņi var strādāt par sanitāriem un ugunsdzēsējiem, bet nav vajadzības uzdot darbus, kas nav saistīti ar glābšanu vai aizsardzību,” uzskata A.Otvars. Viņš uzsver, ka katram pilsonim ir jāpiedalās savas valsts aizsardzībā tā, kā viņš to spēj. “Zāli pļaut kara laikā nevajadzēs. Ir jāapgūst kaut kas noderīgs aizsardzībai,” ir pārliecināts militārā dienesta vadītājs.
Jādod jauniešiem izvēles iespējas
“Alternatīvais dienests ir vajadzīgs, lai visiem pilsoņiem būtu vienādas tiesības un pienākumi. Kāpēc citiem ir un citiem nav? Citās valstīs šis jautājums ir atrisinātas ar alternatīvo dienestu. Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljonā varētu būt viena alternatīvā dienesta rota,” atzīst Alūksnes Mobilo strēlnieku bataljona komandiera pienākumu izpildītājs majors Aivars Vizulis. Viņš domā, ka alternatīvā dienesta puiši var mazgāt grīdas un veļu, gatavot ēdienus un dot citiem iespēju apgūt tikai militārās zināšanas un prasmes.
Otrs variants ir alternatīvā dienesta karavīrus nodarbināt slimnīcās un ugunsdzēsības dienestā. “Ja negrib dienēt obligātajā militārajā dienestā, var izvēlēties alternatīvo dienestu. Kas nevar dienēt ticības dēļ, tādu puišu Latvijā nebūs daudz. Turklāt alternatīvajā dienestā vajadzētu noteikt ilgāku dienēšanas laiku, jo slodze nav tik liela kā obligātajā militārajā dienestā,” norāda A.Vizulis.
Likumprojektu apspriež komisijās
Alternatīvā darba dienesta likumprojektā ir paredzēts dienestā iesaukt pēc tādiem pašiem kritērijiem kā militārajā dienestā. Militārā dienesta iesaukšanas komisijai jauniesaucamais rakstīs iesniegumu, kur motivēs, kāpēc atsakās no obligātā militārā dienesta. Alternatīvā dienesta ilgums paredzēts 24 mēneši. Konkrētas darbavietas noteiks Ministru kabinets. Dienesta laikā cilvēki dzīvos mājās un nesaņems atlīdzību par darbu, bet uzturnaudu apmēram 60 latu mēnesī.
“Šajā laikā nevar strādāt citur un arī mācīties. Tāpēc dienējušajiem būs priekšrocības, stājoties mācību iestādēs. Alternatīvais dienests jāuztver kā iespēja, nevis sods,” akcentē Vidzemes Valsts militārā dienesta pārvaldes Madonas rajona militārā dienesta nodaļas vadītājs Harijs Āriņš.
