Pazīstot mūsdienu jauniešus, nav grūti nojaust, ka viņi par vecumdienām un vēl vairāk jau par pensiju nedomā.
Pazīstot mūsdienu jauniešus, nav grūti nojaust, ka viņi par vecumdienām un vēl vairāk jau par pensiju nedomā. Ieviešot pensiju 2.līmeni, tiek uzsvērts, ka tas attiecas tieši uz jauniešiem. Kāpēc tas ir būtisks jauniešiem un kā jūs domājat, kas piesaistīs viņu uzmanību pensiju 2.līmenim?
Tās demogrāfiskās tendences, kas vērojamas Eiropā un arī citur pasaulē, ir raksturīgas arī Latvijai – proti, samazinās darbspējīgajā vecumā esošo cilvēku skaits un palielinās pensijas vecumu sasniegušo īpatsvars. Tāpēc ir jādomā, kā nodrošināt pienācīgas pensijas nākotnē šobrīd strādājošajiem. Pārsvarā pasaulē darbojas tā dēvētais paaudžu solidaritātes princips, kas nozīmē to, ka strādājošie “uztur” pensionārus, taču šī sistēma vairs nav funkcionēt spējīga, jo darbaspējīgo un pensionāru skaitliskā attiecība kļūst pārāk liela. Tāpēc Eiropā šobrīd ļoti aktīvi tiek spriests par to, kā izveidot stabilas pensiju sistēmas, kas spētu līdzsvarot šīs demogrāfiskā spiediena sekas. Zviedrijā, Itālijā, Polijā un arī Latvijā ir izveidota trīs līmeņu pensiju sistēma, kas paredz 2. un 3.līmenī “likt naudai pelnīt naudu”, lai katrs varētu veidot sev papildu uzkrājumu pensijai. Šādas trīs līmeņu pensiju sistēmas tiek uzskatītas par ļoti progresīvām un tiek atzīts, ka arī pārejām valstīm būtu lietderīgi pārņemt minēto valstu pieredzi.
Jauniešiem ir jāapzinās, ka viņiem jau šodien jāsāk domāt par savām vecumdienām un aktīvi jāiesaistās pensiju sistēmas 2.līmenī, lai nodrošinātu papildinājumu savai pensijai. Ja jaunieši grib dzīvot pienācīgi arī vecumdienās, ir jāapzinās, ka tas lielā mērā ir atkarīgs no viņu pašu ieguldījuma nākotnei. Uzkrājumu lielums pensiju sistēmas 2.līmenī ir atkarīgs no trīs faktoriem: 1) no laika, cik ilgi ir 2.līmeņa dalībnieks, 2) iemaksu lieluma, 3) vecuma, kad tiek pieprasīta pensija (jo pensija tiek pieprasīta vēlāk, jo lielāka tā ir).
Ko jaunieši var zaudēt, ja uzmanību šiem jautājumiem sāks pievērst tikai īsi pirms pensijas vecuma?
Šajā gadījumā uzkrājuma lielums var nebūt tik liels, cik tas būtu pēc iespējas ātrāk iesaistoties 2.līmenī. Nav noslēpums, ka daudzās darba vietās algas tiek maksātas aploksnēs, bet sociālās iemaksas tiek veiktas tikai no minimālās algas. Cilvēki, kuri ir pirmspensijas vecumā, parasti zina, ka pensijas apmērs, kas vecumdienās būs viņu galvenais iztikas avots, ir atkarīgs no sociālo iemaksu apmēra, līdz ar to uzstāj, lai iemaksas par viņiem tiktu veiktas no lielākas summas. Taču jaunieši par to domā daudz mazāk, atmetot ar roku, ka vecumdienas jau vēl ir tik tālu. Pienācīgu pensiju ir iespējams uzkrāt tad, ja pensijas uzkrājumu veido ilgākā laikā, regulāri maksājot sociālās iemaksas. Turklāt, aktīvi iesaistoties 2.līmenī, izvēloties izdevīgākos piedāvājumus, tieši jauniešiem ir vislielākā iespēja būtiski palielināt pensiju nākotnē.
Cilvēki vecumā no 30 līdz 49 gadiem 2.līmenim var pievienoties brīvprātīgi. Lēmums par to, vai iesaistīties, vai palikt 1.līmenī, ir jāpieņem katram pašam. Bet kuri ir tie galvenie kritēriji, pēc kuriem izvērtēt, vai konkrētajā gadījumā ir izdevīgi iesaistīties 2.līmenī vai – nē?
Viens no kritērijiem ir tas, cik ilgi katrs ir 2.līmeņa dalībnieks, un to apliecina šī tabula, kurā redzams pensijas apjoms attiecībā pret algu procentos (atvietojuma līmenis). Tiem, kas iesaistīsies 2.līmenī 22 gadu vecumā, pensijas apmērs varētu būt 68% no algas. Attiecīgi tiem, kas iesaistīsies 29 gados – 62%, 39 gados – 56%, bet 49 gados – 54%. Piedaloties tikai 1.līmenī pensija atvieto apmēram 50% no darba algas. Precīzi noteikt, kāds būs algas atvietojums, nav iespējams, jo tas ir atkarīgs no 2.līmenī novirzīto līdzekļu ieguldījuma peļņas procentiem, kurus katrs dalībnieks noteiks pats, izvēloties sev piemērotāko ieguldījumu plānu. Šis aprēķins ir veikts, pieņemot, ka reālā ieguldījumu peļņa ir 3% (neņemot vērā inflāciju).
No kā būs atkarīgs pensijas apmērs, piedaloties 1. un 2.līmenī?
Tāpat kā 1.līmenī, būtisks ir sociālo iemaksu veiktais apjoms, vecums, kurā cilvēks dosies pensijā, kā arī 2.līmeņa uzkrājums. Cilvēkiem, kas ir maksājuši sociālās iemaksas pirms 1996.gada, pensijas apmēru ietekmēs arī darba stāžs.
Kā pensijas tiks aprēķinātas cilvēkiem, kas iesaistīsies pensiju 2.līmenī? Kas būtiski izmainīsies šai aprēķinā?
Ja 2.līmeņa uzkrājumu shēmas dalībnieks nolems pārskaitīt 1.līmenim, lai saņemtu vienotu pensiju, tā tiks aprēķināta pēc formulas P = (K + Ks + K2): G.
Ar P formulā tiek apzīmēta gada pensija. K ir no sociālās apdrošināšanas iemaksām pensiju kontā uzkrātais kapitāls (pensiju kapitālā tiek reģistrēti 20% no darba algas). Ks ir uzkrātais sākuma kapitāls, ko veido no 1996.gada 1.janvāra līdz 1999.gada 31.decembrim pensiju kontā reģistrētās iemaksas, ko reizina ar gadu skaitu, kas nostrādāti līdz 1996.gadam. K2 ir uzkrājums 2.līmenī. Iegūtā summa tiek dalīta ar G, kas apzīmē vidējo mūža ilgumu pēc aiziešanas pensijā. Šo rādītāju aprēķina Labklājības ministrija, par pamatu ņemot Centrālās statistikas pārvaldes aprēķināto vidējo mūža ilgumu. 2001.gadā pieprasot pensiju 62 gadu vecumā, vidējais paredzamais mūža ilgums ir 17,34 gadi.
Ja shēmas dalībnieks izvēlēsies izmantot iespēju 2.līmeņa uzkrājumu pārskaitīt dzīvības apdrošināšanas sabiedrībai un no tās iegādāties mūža pensijas polisi, tad pensija sastāvēs no 1.līmeņa pensijas un mūža pensijas polises. Mūža pensijas polise paredzēs dažādus pakalpojumus. Shēmas dalībnieks varēs vienoties par mēneša pensijas apjomu, piemēram, pirmajos gados saņemt lielāku mēneša pensiju un pēc tam mazāku vai otrādi. Tāpat būs iespējams līdzapdrošināt dzīvesbiedru. Ja 2.līmena dalībnieks – pensijas saņēmējs – nomirs, viņa pensiju līdz pat mūža galam varēs saņemt līdzapdrošinātais cilvēks.
Atbildes uz jautājumiem sagatavoja Labklājības ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļa
