Latvijā Covid-19 pandēmijas dēļ 49% iedzīvotāju finansiālā labklājība
ir samazinājusies, liecina kredītu pārvaldības uzņēmuma “Intrum”
veiktās aptaujas rezultāti.
Aptaujā secināts, ka līdzīga situācija ir visā Eiropā, kur 48%
iedzīvotāju atzinuši, ka Covid-19 pandēmijas dēļ viņu finansiālā
labklājība ir samazinājusies.
Pēc aptaujas datiem, vissmagāk krīze skārusi cilvēkus Grieķijā,
Rumānijā (abās 67%) un Polijā (62%), bet Dānijā (23%), Zviedrijā un
Norvēģijā cilvēki to finansiāli izjutuši vismazāk (abās 30%). Latvija no
Baltijas valstīm ietekmēta vismazāk (49%), bet Igaunija (53%) un
Lietuva (55%) atrodas nedaudz virs Eiropas vidējā rādītāja.
Tajā pašā laikā Latvijā 42% iedzīvotāju norādījuši, ka Covid-19
pandēmijas dēļ tērē mazāk ikdienas preču iegādei. Kamēr Eiropā šādu
viedokli pauduši vidēji 36% respondentu.
Aptaujā 37% eiropiešu atzinuši, ka Covid-19 kaut kādā mērā ir
ietekmējis viņu nodarbinātību – iedzīvotāji saskārušies vai nu ar algas
samazinājumu, dīkstāvi, palikuši bez darba vai arī sarucis pieprasījums
pēc viņu kā pašnodarbinātas personas sniegtajiem pakalpojumiem. Lielākā
ietekme uz nodarbinātību ir Īrijā un Grieķijā (53%), kamēr Latvijā uz
šādu ietekmi norādījuši 33% iedzīvotāju, kas ir ne tikai zemākais
rādītājs Baltijā (Igaunijā – 44%, Lietuvā – 41%), bet arī zem Eiropas
vidējā.
Pēc aptaujas datiem, Covid-19 krīze ir radījusi paaugstinātu
finansiālo spiedienu uz mājsaimniecību ekonomiku visā Eiropā, bet īpaši
smagi tā skārusi paaudzi, kurai parasti ir mazāk ietaupījumu, un zemāki
kopējie ienākumi nekā vecākām paaudzēm – jaunus cilvēkus vecumā no 22
līdz 37 gadiem, no kuriem 61% atzinis, ka Covid-19 krīze ir negatīvi
ietekmējusi viņu labklājību pretstatā vidēji 49% visās vecuma grupās
kopā.
Tostarp īpaši šo vecuma grupu skārušas izmaiņas nodarbinātībā, proti,
darba zaudēšana vai ienākumu samazinājums – ietekmēti 47% jauniešu
pretstatā 33% no kopējā rādītāja visās vecuma grupās kopā.
Tāpat aptaujā secināts, ka 17% Latvijas iedzīvotāju Covid-19
pandēmijas dēļ uzņēmušies vēl lielākas parādsaistības, lai nosegtu
ikdienas tēriņus, un šī proporcija ir lielāka tieši jauniešu (gan 18-21
vecuma grupā, gan 22-37 gadu vecuma grupā) vidū – ceturtā daļa atzinuši
parādsaistību pieaugumu ikdienas tēriņu segšanai.
Attiecībā uz nākotni, pēc aptaujas datiem, eiropiešiem ir diezgan
pesimistiskas prognozes – mazāk nekā ceturtā daļa (23%) sagaida, ka viņu
finansiālā labklājība uzlabosies turpmāko sešu mēnešu laikā. Latvijā
šis pesimisms ir vēl lielāks – tikai 15% tic labklājības uzlabošanās
iespējai nākamā pusgada laikā, ierindojoties otrajā vietā no beigām un
apsteidzot tikai Itāliju (8%). Līdzīgi noskaņoti ir arī Lietuvas
iedzīvotāji (18%), kamēr Igaunijā 55% iedzīvotāju sagaida labklājības
uzlabošanos nākamo sešu mēnešu laikā, tādējādi par kārtu apsteidzot
visas pārējās Eiropas valstis un izvirzoties pirmajā vietā Eiropā.
Aptaujā 45% Latvijas iedzīvotāju arī minējuši, ka Covid-19 pandēmijas
ietekmē fokusējas uz vietējās izcelsmes precēm, kas gan ir zemākais
rādītājs Baltijā, jo Igaunijā šādu viedokli pauduši 63% iedzīvotāju, bet
Lietuvā – 58%. Vienlaikus Eiropā vidēji – 56%.
Tāpat aptaujā secināts, ka 28% Latvijas iedzīvotāju arī pēc krīzes
noteikto ierobežojumu atcelšanas vairumu pirkumu turpinās veikt
internetā, kamēr Igaunijā šādi atbildējuši 39%, Lietuvā – 48%, bet
Eiropā vidēji – 37%.
Aptauja veikta maijā, aptaujājot 4800 cilvēku 24 Eiropas valstīs.
