Kāds notikums mani vedināja uz pārdomām par to, kas reizēm notiek ar cilvēkiem, kuri veic labus darbus, kā arī to, kas un kurā gadījumā ir labi darīts?
Jūsuprāt, vai aizdot otram cilvēkam naudu, ja viņš jums to lūdz, ir labi vai slikti? Pieļauju, gribēsiet zināt, kādam mērķim viņš to lūdz? Jā, tas ir būtiski – tas man arī ir vienmēr pirmais jautājums, lai izvērtētu, vai lūgumam atsaukties. Un tepat der atcerēties arī teicienu par to, ka – ja gribi pazaudēt kādu draugu, aizdod viņam naudu… Šoreiz stāsts gan ir par to, ka cilvēks, aiz labas sirds, ir izpalīdzējis kādam, aizdodot ik pa laikam nelielas naudas summas, tiesa, ne tiem labticīgākajiem mērķiem, tomēr – ir aizdevis. Bet vienā dienā uz šādu pašu prasījumu viņš nolemj vairs neatsaukties un atsaka… Tā rezultātā no personas, kuras lūgums nav apmierināts, cilvēks gūst bojājumus gan savai mantai, gan savai miesai… Kāpēc? Jo viņš kādam neizdarīja labu darbu – ..? Kādam, kurš uzskata, ka vienkāršāk ir otram pajautāt, nevis pašam nopelnīt? Un šāds “labais darbs”, kas neizdarīts, pašam rezultējas ar ilgstošu atveseļošanos… Jeb arī šo atstāt kā gadījumu no sērijas “neviens labs darbs nepaliek nesodīts” – ? Man gan gribētos ticēt, ka tā tomēr nav! Kā domājat jūs? Nekad nav tā, ja kādam atsaki aizdot naudu, viņš saprotoši novēršas un smaidīdams aiziet prom. Nē – parasti tā virzienā, kurš atļāvies atteikt, tiek raidīti naidīgi, dusmīgi un nosodoši skatieni. Un te nav runa par to, ka ir jāpalīdz otram grūtā brīdī – tā ir naidīga bezkaunība, kas atļaujas tā zvērot.
Man pašai ir bijusi situācija, kad esmu pie kases aizdevusi eiro centus puisim pirms manis, kuram tik daudz pietrūka, lai viņš varētu iegādāties kāroto saldinātu dzērienu… Tas bija spontāns lēmums konkrētā brīdī, bet, atzīstu – redzot šo puisi, uzreiz atausa atmiņā situācija, kad pati biju vidusskolas vecuma jauniete… Un tieši tāds vecuma ziņā izskatījās arī šis jaunietis. Izejot no veikala redzēju, ka puisis brauc ar motorolleru un ārā viņu gaidīja draugi. Mana reakcija? Es nenožēloju to, ko izdarīju pie kases, jo tobrīd es tā jutos labi un biju pārliecināta, ka tā vajag izdarīt.
Šķiet, naudas aizdošana vai lūgšana to aizdot ir tik sen zināma lieta, tomēr joprojām aktuāla. Ja tas nepieciešams cēla mērķa labad, tiešām dzīves nepieciešamības situācijās vai citos līdzīgos mirkļos, tad ir labi, ja tev kāds palīdz. Tomēr uz katra paša sirdsapziņas paliek gadījumi, kad atļaujas otram, kurš nav uzskatījis par savu pienākumu aizdot naudu, it īpaši tad, ja zina, ka mērķis, kam lūdz, ir postošas sekas radošs, nodarīt ļaunu… Cilvēka brīvā griba rīkoties – abos gadījumos: gan aizdot vai neaizdot naudu; gan atteikuma gadījumā smaidot novērsties vai atdarīt ar ļaunu…
