Lai nenonāktu pie jautājuma par ārkārtējās situācijas pagarināšanu,
Saeimai jaunajiem Covid-19 likumiem būtu jānosaka “lielā steidzamība”,
tādējādi nodrošinot iespēju tiem stāties spēkā pirms paredzētās
ārkārtējās situācijas beigām. “Alūksniešiem.lv” uzzināja Letā.
Valdība pagājušajā nedēļā atbalstīja un izskatīšanai Saeimā nosūtīja
kopumā vairākus likumprojektus, kas nodrošina regulējumu, kas stātos
spēkā pēc ārkārtējās situācijas beigām, kas paredzētas 9.jūnijā.
Likumprojekti līdz šim izskatīti atbildīgajās Saeimas komisijās, deputātu vairākumam atbalstot to virzīšanu pirmajam lasījumam.
Lai likumi stātos spēkā vēl pirms 9.jūnija, tādējādi nodrošinot to,
ka, beidzoties ārkārtējai situācijai, tajos paredzētie atbalsta
mehānismi tiek turpināti, tie jāizsludina vēlākais pirmdien. To savukārt
iespējams panākt vien tad, ja Saeima likumiem nodrošina tā dēvēto
“lielo steidzamību”.
Neoficiāli par “lielo steidzamību” tiek apzīmēta Satversmē noteiktā
procedūra, ka Saeimai ar ne mazāk kā divu trešdaļu balsu vairākumu
pieņem likuma steidzamību. Šādā gadījumā Valsts prezidentam
likumprojekts jāizsludina ne vēlāk kā trešajā dienā pēc tam, kad
prezidents to saņēmis.
Ja šādas “lielās steidzamības” nav, tad Valsts prezidents lemj par
Saeimā pieņemto likumu izsludināšanu ne agrāk kā desmitā dienā pēc tā
pieņemšanas. Savukārt pašlaik jau palikušas mazāk nekā desmit dienas
līdz 9.jūnijam, kad noslēdzas līdz šim noteiktā ārkārtējā situācija.
Kā izriet no Ministru prezidenta parlamentārās sekretāres Evikas
Siliņas (JV) paustā šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas
novēršanas komisijas sēdē, Saeimai jānosaka tā dēvētā “lielā
steidzamība” likumam par Covid-19 infekcijas pārvaldību, lai nevajadzētu
lemt par ārkārtējās situācijas pagarināšanu.
No Siliņas skaidrojuma arī izrietēja, ka gadījumā, ja ārkārtējā
situācija tomēr būtu jāpagarina, jo procedūras dēļ likums vēl nebūtu
stājies spēkā, jaunus atvieglojumu ierobežojumos pēc 9.jūnija valdība
noteiktu savā rīkojumā.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcija atbalstīs
steidzamības noteikšanu attiecīgajiem likumprojektiem, jo situācijā, kad
slimības izplatība ir mazinājusies, jāmazina ekonomikai noteiktie
ierobežojumi, aģentūrai LETA apliecināja ZZS Saeimas frakcijas
priekšsēdētājs Uldis Augulis.
Politiķis norādīja, ka ZZS neprotestēs pret steidzamības jautājumu,
jo, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, nedrīkst turpināt
bremzēt ekonomiku. Savukārt attiecībā uz tiem ierobežojumiem, kas vēl
tiks saglabāti, sabiedrība jau ir pieradusi pie atbilstoša apmēra
ierobežojumiem un iedzīvotāji arī ievēro noteikto regulējumu, norādīja
politiķis.
Tomēr ZZS ir iebildumi pret to, ka Covid-19 pārvaldības likumā
paredzēts dot tik lielas pilnvaras valdībai par finanšu, valsts budžeta
un aizņēmumu piešķiršanas jautājumos, uzsvēra Augulis. Frakcijas
vadītājs pauda bažas, ka šādā veidā tiek slēptā veidā bez maz vai
atjaunots no Satversmes izslēgtais 81.pants, kas savulaik ļāva valdība
izdot steidzamus noteikumus bez Saeimas ziņas. Lai to novērstu, ZZS
iesniegs priekšlikumus likumprojekta izmaiņām.
Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumprojekts nosaka
kārtību slimības ierobežošanai pēc ārkārtējās situācijas beigām.
Likumprojekts nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus un
valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts
apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai pēc ārkārtējās situācijas
atcelšanas.
Līdztekus minētajam likumam Saeimā iesniegts arī Covid-19 izplatības
radītā valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas likums,
kurā tostarp paredzēts pārņemt līdzšinējā likumā noteiktos atbalsta
pasākumus. Lai atbalsta pasākumi varētu turpināties bez pārtraukuma, arī
šim likumam būtu nepieciešama “lielā steidzamība”.
Līdz šim daļa no opozīcijas kritiski izteicās par jauno Covid-19
likumu saturu, uzsverot, ka valdība sev paredzējusi pārāk plašas
pilnvaras, faktiski ignorējot parlamentu.
Daļa opozīcijas deputātu neatbalstīja likumprojektus, kad tie tika skatīti atbildīgajās parlamenta komisijās.
Partijas “Saskaņa” līderis Jānis Urbanovičs aģentūrai LETA atzina, ka
politiskā spēka deputāti ir bažīgi par Saeimas darba kārtībā
ietvertajiem likumprojektiem.
“Pandēmija iet uz beigām, bet viņi [koalīcija] pagarina valdības un
ministru pilnvaras. Viņi grib noņemt parlamentāro kontroli, un tas ir
bīstami. Pie visām vaļībām ar iepirkumiem – tagad viņi grib uz mūžu
mūžiem ielikt briesmīgas vaļības iespējas vienpersoniski lemt bez
atskaites, bez paskaidrojumiem, kur nauda iet, ņemot vērā viņu tieksmi
mānīties,” teica politiķis, uzsverot, ka, viņaprāt, tas ir dīvaini,
ņemot vērā, ka jaunnedēļ plānots “iet ārā no pandēmiskās
karantīnēšanās”.
Urbanovičs pauda, ka “Saskaņa” izmantos visas parlamentārās cīņas
leģitīmās metodes, lai cīnītos pret koalīcijas patvaļu, mēģinot panākt
atskaitīšanos par “visas Latvijas iedzīvotāju naudas izlietošanu”.
“Uzskatām, ka ir absolūti nepamatoti dot pilnvaras ministriem
vienpersoniski lemt par naudas sadali bez pamatojuma, kur tā nauda iet.
Viņiem tagad vajadzētu būt maksimāli atklātiem, lai nebūtu ne mazāko
šaubu nevienam, taču tā vietā viņi grib atbrīvot sevi no nepieciešamības
atskaitīties parlamentam,” teica deputāts.
Kā ziņots, Saeimā pašlaik izskatīšanai virzīti likumprojekti, lai pēc
ārkārtējās situācijas beigām nepieciešamos ierobežojumus Covid-19
izplatības mazināšanai un valsts atbalsta pasākumus noteiktu ar šiem
likumiem un valdības lēmumiem. Iepriekš bija iecerēts, ka ārkārtējā
situācija varētu noslēgties 9.jūnijā.
Valsts prezidenta kancelejā aģentūru LETA informēja, ka šodien Valsts
prezidents Egils Levits sazinājās ar premjeru Krišjāni Kariņu (JV), lai
apspriestu valdība pieņemtos lēmumus par līdzekļiem, kas novirzīti
jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 radītās krīzes seku
pārvarēšanai. Levits uzsvēra, ka Saeimā steidzamības kārtā ir jāpieņem
atbilstošs likums ārkārtējās situācijas izbeigšanai.
