Valsts mežu apsaimniekotāja “Latvijas valsts meži” (LVM)
tehnoloģisko koksni var iegādāties jebkurš Latvijas un Eiropas
Savienības (ES) koksnes pārstrādes uzņēmums ar esošām pārstrādes jaudām
vai investīciju piesaistes ražotnes izveidei procesā, aģentūra LETA
noskaidroja kompānijā. “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Kā ziņots, raidījums “Nekā personīga” iepriekš vēstīja, ka
skandināvus īpaši interesē papīrmalka pārstrādei celulozē, taču jau trīs
gadus LVM papīrmalku pats nepārdod – valsts mežos iegūtā papīrmalka pie
skandināviem nonāk ar privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā
nopelna, apejot konkurenci. “Nekā personīga” norādīja, ka LVM papīrmalku
tirgo ar nosaukumu “tehnoloģiskā koksne”. Pie līgumiem izdevies tikt
granulu vai kokskaidu plātņu ražotājiem, kā arī “Pata” un “Pata Board”,
solot celt fabriku Kocēnu novadā, kas nav uzcelta.
“Uz to [LVM tehnoloģisko koksni] var pretendēt jebkurš Latvijas vai
ES pārstrādes uzņēmums ar esošām pārstrādes jaudām vai investīciju [par
ražotnes izveidi] piesaistes procesā, bet piegādes vietai ir jābūt
Latvijā un atbilstoši aprīkotai – norobežotai ar sētu, iespējām koksni
uzmērīt un drošību, ka koksnei no izkraušanas līdz uzmērīšanas brīdim
nekas nenotiks,” aģentūrai LETA teica LVM Komunikācijas daļas vadītājs
Tomass Kotovičs.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka raidījumā nepareizi traktēts produkts,
par kura realizāciju tajā vēstīts, tehnoloģisko koksni pielīdzinot
papīrmalkai. Viņš uzsvēra, ka tie ir dažādi produkti, ar dažādām
kvalitātes īpašībām un izmaksām.
Kotovičs skaidroja, ka tehnoloģiskā koksne ir zemākas vērtības tievo
dimensiju koksnes produkts, kam ir zemāka kvalitāte nekā papīrmalkai,
tomēr Latvijas tirgū lielākas pielietojuma iespējas. Salīdzinājumam –
papīrmalkai Latvijā nav rūpnieciska pielietojuma, to galvenokārt
eksportē nepārstrādātā veidā un pamatā izmanto celulozes, arī viskozes
ražošanā. Latvijā šādu pārstrādes uzņēmumu nav, atgādināja LVM
pārstāvis.
Viņš piebilda, ka tehnoloģisko koksni mežizstrādes procesā var
saražot vairāk nekā papīrmalku, tai ir zemāka kvalitāte, cits sugu
sastāvs un zemākas ražošanas izmaksas, tāpēc tā ir lētāka par
papīrmalku, lai gan vērtīgāka par malku. Tehnoloģisko koksni veido ne
mazāk kā 65% skuju koki un ne vairāk kā 35% lapu koki, tostarp bērzs
līdz 20% no lapu koku apjoma.
Kotovičs skaidroja, ka tehnoloģisko koksni kā koksnes produktu LVM
atbilstoši jaunveidojamu uzņēmumu vajadzībām izveidoja un sāka ražot
2009.gadā ar mērķi piedāvāt kokrūpniecības nozarei piemērotu produktu un
veicināt tā izmantošanu Latvijā, stiprinot Latvijas kopējās koksnes
piegādes ķēdes konkurētspēju starptautiski. LVM tehnoloģiskās koksnes
iegādātāju loks ir pieaudzis no viena 2009.gadā līdz 19 patlaban. Šobrīd
tehnoloģisko koksni pamatā iegādājas ražotāji, kas attiecīgo produktu
izmanto kokskaidu un OSB plātņu, kokskaidu presēto bloku, kā arī granulu
ražošanai Latvijā. Tāpat to varot iegūt uzņēmumi, kas ir sākuši veidot
šādas ražotnes.
LVM Komunikācijas daļas vadītājs piebilda, ka tehnoloģisko koksni LVM
pārdod un piegādā gan uzņēmumiem ar jau nostabilizētu ražošanu, gan
kompānijām, kuras piegāžu uzsākšanas brīdī vēl nav sākušas pārstrādāt
koksni, bet atrodas šādu investīciju veidošanas fāzē. “Spēja nodrošināt
koksnes plūsmu, sākotnēji to pārdodot tālāk, ir būtisks kritērijs
investoram pieņemt lēmumu par investīcijām, tieši tāpēc LVM publiskas
pārdošanas procedūras ceļā veido ilgtermiņa līgumus gan ar esošiem, gan
potenciāliem šī produkta pārstrādes uzņēmumiem,” uzsvēra Kotovičs.
Viņš pastāstīja, ka kopš 2009.gada LVM tehnoloģisko koksni ir
piegādājuši vairāk nekā pieciem ražotnes izveides procesā bijušiem
uzņēmumiem, sākumā bez tieša piegādātā produkta pielietojuma, kas
pārstrādi uzsākuši vēlākos ražotnes attīstības etapos. Vairāki no
tehnoloģiskās koksnes pircējiem, pēc viņa sacītā, “ir patiess Latvijas
veiksmes stāsts, kas nodrošina labi apmaksātas darbavietas reģionos un
nodokļus reģionu pašvaldībām”.
Komentējot, kādēļ LVM izsludinātajos konkursos par tehnoloģiskās
koksnes pārdošanu uzvarējusi “PATA Board”, lai gan topošā rūpnīca Kocēnu
novadā joprojām nav uzcelta, viņš skaidroja, ka “PATA Board” ir
dokumentāli apliecinājis LVM, ka tas ir investīciju piesaistes procesā
ražotnes izveidei. “LVM neredz iemeslu lauzt koksnes piegādes līgumu ar
Latvijā strādājošu uzņēmumu, kas laikus veic apmaksu par piegādāto
koksnes produkciju laikā, kad daudzi citi uzņēmumi ir lūguši samazināt
piegāžu apjomu Covid-19 izraisītās krīzes dēļ koksnes tirgos,” sacīja
LVM Komunikācijas daļas vadītājs.
LETA jau ziņoja, ka saskaņā ar “Nekā personīga” vēstīto, LVM jau trīs
gadus papīrmalku, kas interesē skandināvus tās pārstrādei celulozē,
pats nepārdod. Valsts mežos iegūtā papīrmalka pie skandināviem nonāk ar
privāta uzņēmuma starpniecību, kas šajā procesā nopelna, apejot
konkurenci. Tādējādi kokrūpniekam Uldim Mierkalnam piederošie “Pata
Board” un “Patas” grupas uzņēmumi nosmeļ LVM koksnes eksporta uz
Skandināviju “krējumu”.
“Nekā personīga” norādījis, ka LVM papīrmalku tirgo ar nosaukumu
“tehnoloģiskā koksne”. Lai iegūtu LVM tehnoloģisko koksni, uzņēmumiem ir
jāpierāda, ka tā tiks izmantos ražošanā. Pretendēt uz līgumiem nevar
šķeldas ražotāji un malkas cirtēji. Pie attiecīgajiem līgumiem tikušas
19 firmas, – granulu vai kokskaidu plātņu ražotāji, kā arī “Pata” un
“Pata Board”, kuras solījušas, ka vēl tikai cels savu fabriku Kocēnu
novadā, kas aizvien nav uzcelta.
LVM pārdošanas un piegādes izpilddirektors Andris Meirāns raidījumam
skaidrojis, ka šādi pretendenti var kvalificēties līgumiem, ja var
apliecināt, ka ir “investīciju procesā vai piesaistes procesā par jaunas
ražotnes izveidi”. Šādi klienti LVM esot bijuši vairāki un ir arī tādi,
“kuriem šī investīciju piesaiste ir sarežģītāka un šis ceļš ir grūtāks
un garāks”.
Raidījums vēstījis, ka trīs gadu laikā “Pata” rūpnīcas būvniecību nav
sākusi, bet abi uzņēmumi no LVM turpina saņemt papīrmalku. No valsts
mežiem iegūto papīrmalku “Pata” un “Pata Board” pārdod tālāk, norādījis
“Nekā personīga”.
To redzot, vairāki nozares uzņēmumi raidījumam apliecinājuši, ka
vēlējušies tikt pie tehnoloģiskās koksnes līgumiem, taču saņēmuši
atteikumu. Kādas Skandināvijas celulozes fabrikas pārstāvjiem LVM
ieteikuši vērsties pie “Pata”.
