Daudz izteiktāk nekā citas sabiedrības grupas, seniori atzīst,
ka Covid-19 krīzes laikā ir apguvuši iespējas skatīties koncertus un
izrādes digitālajā vidē, kā arī apguvuši sociālo tīklu lietošanas
prasmes un iepirkšanos interneta vidē, noskaidrots mobilo sakaru
operatora “Tele2” #paliecmājās iedzīvotāju pieredzes pētījumā. “Alūksniešiem.lv” uzzināja aģentūrā Leta.
Pētījuma dati liecina, ka “Top5” lietas, ko cilvēki apguvuši
koronavīrusa izraisītās krīzes laikā, ir video konferences zvanu
lietošana (19%), koncertu un izrāžu skatīšanas digitālajā vidē (18%),
sportošanu mājas apstākļos (17%), laika plānošanu (17%), kā arī ienākumu
un izdevumu plānošanu (16%).
Pētījumā noskaidrots, ka daudz izteiktāk nekā citas sabiedrības
grupas, tieši seniori atzīst, ka ir apguvuši un novērtējuši iespējas
skatīties koncertus un izrādes digitālajā vidē, kā arī apguvuši sociālo
tīklu lietošanas prasmes un iepirkšanos interneta vidē. Savukārt
jaunieši un vidējā paaudze daudz vairāk nekā citas grupas ir apguvuši
sportot prasmes mājas apstākļos, kā arī laika plānošanu. Vidējā paaudze
bērnu attālināto mācību dēļ vēl apguvusi arī bērnu mācību vielu,
savukārt jaunieši – jēgpilnu izklaidi interneta vidē.
Ekonomikas antropologs Andris Šuvajevs norāda, ka Covid-19 pandēmija
ir faktiski piespiedusi daudzus pielāgoties jaunajiem apstākļiem un
apgūt tās iemaņas, kas iepriekš nebija vajadzīgas vai likās mazsvarīgas.
Digitālā pratība personīgajā līmenī noteikti ir bijusi tā lieta, ko
primāri daudziem bija nepieciešams pilnveidot vai apgūt no jauna. Tas
savukārt ir veicinājis starppaaudžu solidaritāti, jo seniori apguva
jauniešu prasmes, piemēram, sociālo tīklu un dažādu lietotņu lietošanu,
bet jaunieši guva ieskatu savu vecāku un vecvecāku ikdienā.
“Šai starppaaudžu prasmju apmaiņai var būt arī tālejošas pozitīvas
sekas, jo dažādi sociālās spriedzes elementi izpaužas tieši vecuma
dimensijā. Taču šī pielāgošanās un mācīšanās ir notikusi arī biznesa
sektorā – uzņēmumi ir atvēruši interneta veikalus, mainījuši savus
uzņēmējdarbības profilus un klientu apkalpošanas procesus. Aktuāls
noteikti ir jautājums, cik paliekošu ietekmi tas atstāts uz mūsu ikdienu
un procesiem nākotnē, kad situācija būs normalizējusies,” skaidro
Šuvajevs.
Vienlaikus viņš atzīmē, ka svarīgi ir arī pievērst uzmanību tam
cilvēku lokam, kuru ikdiena pandēmijas laikā nav mainījusies, jo viņi
savu darbu nevarēja turpināt attālināti – tirdzniecības darbinieki,
ārsti, sabiedriskā transporta vadītāji utt. Pandēmija ir parādījusi cik
svarīgas ir šo cilvēku prasmes un būtu nepareizi aizmirst par viņu
vajadzībām, plānojot nākotni.
Pētījumā arī noskaidrots, ka 72% iedzīvotāju ir bijis laiks veltīt
vairāk laiku tām lietām, kurām pirms tam nesanāca veltīt pietiekami
lielu uzmanību. Lielākoties tās ir ļoti praktiskas lietas, kas saistītas
ar mājas darbiem, ģimeni un attiecībām.
Lai noskaidrotu, kā ārkārtējā situācijā Latvijā mainījušās
iedzīvotāju prasmes, mobilo sakaru operators “Tele2” veica #paliecmājās
iedzīvotāju pieredzes pētījumu sadarbībā ar “Norstat” šī gada maija
sākumā, un tajā piedalījās 1011 respondenti.
