Saistībā ar valdības noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumu kontroli kopš marta darba apjoms pieaudzis arī ceļu uzraudzības jeb ceļu policijas darbiniekiem, taču ceļu satiksmē ierastais ritms turpinās. Šogad ceļu uzraudzības jomā uzmanību pievērš līdzšinējām prioritātēm – atļautā ātruma pārsniegšanai un mazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem – gājējiem un velosipēdistiem. Gada pirmajos mēnešos arī ceļu uzraudzība apkopo aizvadītā gada tendences un jau var tās salīdzināt ar šā gada ainu.
Traģisko avāriju vēl izmeklē
Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Alūksnes iecirkņa Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas satiksmes uzraudzības rotas vecākais inspektors Aleksandrs Fins stāsta, ka 2019. gads ceļu uzraudzības jomā aizvadīts salīdzinoši mierīgi, taču bija viens ceļu satiksmes negadījums ar traģiskām sekām, kur joprojām notiek izmeklēšana. Tā ir pērn vasarā notikusī avārija, kur bojā gāja bērns, smagi cieta mazulis un divi pieaugušie. Policijā skaidro – izmeklēšanā viena pēc otras tika nozīmētas 8 – 9 ekspertīzes, ko no izmeklētāju puses pat lūdza veikt steidzamības kārtībā. Līdz ar to virzība notiek, un tuvākajā laikā tiek solīts atrisinājums.
Rezonansi iemanto pakaļdzīšanās
Tāpat aizvadītais gads ceļu uzraudzības jomā iezīmējies ar vairākiem spilgtiem pakaļdzīšanās gadījumiem, kuriem, pateicoties modernajiem komunikācijas līdzekļiem, bija iespējams sekot līdzi arī sabiedrībai. Vairāki fiksēti arī šogad. A. Fins norāda, ka astoņi bēgšanas gadījumi gada laikā ceļu policijas darbā nav nekas neparasts. “Reizēm policija dalās ar pakaļdzīšanās un aizturēšanas video, lai sabiedrībai ļautu ieskatīties policijas ikdienā un lai šādi sižeti liktu aizdomāties potenciālajiem pārkāpējiem, bet ikdienas darbā policistiem tas nav nekas neparasts. Izņēmums varētu būt pagājušā gada notikums, kad pakaļdzīšanās procesā tika pielietots šaujamierocis, un persona tika veiksmīgi aizturēta,” atgādina A. Fins, kurš pats šo aizturēšanu veica.
Parasti no policijas bēg vienas un tās pašas personas, kurām nav tiesiskās apziņas. “Jāuzsver, ka visi, kuri veic bēgšanas manevru, uz karstām pēdām vai arī vēlāk tāpat tiek noskaidroti, un tā bija arī pērn,” stāsta A. Fins.
Pērn rezonansi iemantoja arī patruļpolicijas atklātais gadījums, kur kādā transportlīdzeklī pārvadāja nelegālos imigrantus. “Uzmanību pievērsa tas, ka transportlīdzekļa vadītājs, netipiski naksnīgajiem braucējiem, bija izvēlējies pārvietoties ar nelielu braukšanas ātrumu,” saka A. Fins.
Sadarbībā ir spēks
Inspektors ir gandarīts, ka pērn notika vairāki sadarbības pasākumi. Piemēram, organizēti četri pārrobežu profilaktiskie pasākumi sadarbībā ar igauņu kolēģiem, iesaistot arī abu valstu ceļu satiksmes drošības organizācijas. “Sadarbojoties ar citu Eiropas Savienības valstu kolēģiem, īpaši ar kaimiņvalstīm, daudzus jautājumus varam atrisināt operatīvāk. Ja pārkāpējs ir igaunis, kas pierobežas novadu policijas darbā bieži gadās, viņiem komunikācija labāk vedas ar tautieti un otrādi. Arī ceļu satiksmes dalībnieki pozitīvi uztver faktu, ka strādājam kopā ar kaimiņvalsts kolēģiem,” stāsta
A. Fins.
Tāpat veiksmīga sadarbība ir ar Ceļu satiksmes drošības direkciju, ar ko kopā pērn organizēti divi vērienīgi reidi, akcentējot braukšanu ar drošām riepām, savukārt ar Valsts robežsardzi sadarbība notikusi astoņos reidos. Uzsākta sadarbība arī ar Sarkano Krustu, kas mazaizsargātākajiem satiksmes dalībniekiem sarūpējuši atstarojošas vestes. “Prevencijai mūsu darbā ir ļoti liela nozīme. Tiklīdz ir iespēja organizēt vairāk patruļu, tā vērojams arī rezultāts, bet tas ir atkarīgs no pieejamā cilvēkresursa. “Dzīvam” policistam uz ielām un ceļiem vienmēr ir lielāka jēga un vērtība nekā fotoradaram,” uzskata A. Fins.
Taču sava nozīmība ir arī fotoradaram. Vienu no pārvietojamajiem fotoradariem pērn un šogad regulāri redzam arī Alūksnē uz Pils ielas, kur visbiežāk tiek attīstīti arī lielākie ātrumi. “Tas notiek sadarbībā ar Valsts policijas Satiksmes uzraudzības un koordinācijas biroja fotoradaru nodaļu, tādēļ uzstādīšanas periodu mēs nezinām, taču tas notiek un notiks ar noteiktu regularitāti arī turpmāk,” stāsta inspektors.
Uzlabota satiksmes drošība
Nozīmīgs darbs paveikts arī sadarbībā ar VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” un Alūksnes novada pašvaldību. “Apsekojām no satiksmes drošības viedokļa bīstamākās vietas Alūksnes pilsētā, Alūksnes un Apes novados, tā rezultātā atsevišķās vietās mainīta satiksmes organizācija, ieviestas papildu ceļa zīmes un tamlīdzīgi. Satiksmes drošības uzlabošanas darbi ir procesā un notiek arī šogad,” stāsta A. Fins. Piemēram, Lūšakrogā, izbraucot uz šosejas A2, tagad uzmanību pievērš uzlabota ceļa zīme “Dodiet ceļu”, kas ir daudz pamanāmāka salīdzinājumā ar iepriekšējo, savukārt Alūksnē, Šķūņu ielā mainīta satiksmes organizācija. Par ieguldījumu satiksmes drošības uzlabošanā A. Fins pauda pateicību arī laikrakstam, kas pērn šai tēmai veltīja vairākas publikācijas, norādot uz trūkumiem un neskaidrībām ceļa zīmju izvietojumā.
Uzziņai
▪ 2019. gadā par
ceļu satiksmes pārkāpumiem sastādīti 5346 administratīvā
pārkāpuma protokoli.
▪ Kopumā ir
reaģēts uz 388 izsaukumiem satiksmes uzraudzības jomā un uz 1600
izsaukumiem sabiedriskās kārtības uzraudzības jomā.
▪ Salīdzinājumā
ar 2018. gadu, pērn ceļu satiksmes pārkāpumu bilancē nav būtisku
kāpumu vai kritumu.
▪ Reģistrēti 94
ceļu satiksmes negadījumi, kā skaitā viens negadījums ar vienu
bojā gājušu personu.
▪ Raksturīgākie
iemesli negadījumiem, kā rezultātā nav cietušo vai traumas ir
maznozīmīgas, ir pašu autovadītāju neuzmanīga rīcība un
steiga, nepareiza atļautā ātruma izvēle attiecīgajā ceļa
segumā vai attiecīgajos laikapstākļos.
▪ Par
transportlīdzekļa vadīšanu alkohola reibumā aizturēti 122
transportlīdzekļa vadītāji, narkotisko vielu reibumā – divi.
▪ Astoņos
gadījumos notikusi bēgšana no policijas. Septiņos no tiem
personas aizturētas uzreiz, vienā gadījumā – tās identitāte
sadarbībā ar kriminālpoliciju noskaidrota un persona saukta pie
atbildības likumā noteiktajā kārtībā.
▪ Reģistrēti 17
ceļu satiksmes negadījumi, kad izraisītāji atstājuši notikuma
vietu, par to likumā noteiktajā kārtībā neziņojot policijai. 14
no tiem uzreiz noskaidroti.
▪ 14 gadījumos
fiksēts, ka automašīnu vadītāji savu transportlīdzekli vada
agresīvā veidā, kas izpaudās kā apzināta sānslīdes radīšana
vai “saulīšu” griešana stāvlaukumos. Divi no šiem gadījumiem
notika intensīvas satiksmes laikā, veicot apdzīšanas manevrus uz
gājēju pārejām, kas ir īpaši bīstami.
▪ Ceļu
uzraudzības rotas darbinieki kopumā nostrādājuši 23 930
cilvēkstundas, kas veltītas satiksmes uzraudzībai un sabiedriskās
kārtības nodrošināšanai. Tostarp kārtība nodrošināta
vairākos sabiedrisko pasākumos.
