Ņemot vērā situāciju darba tirgū, lai mazinātu šķēršļus darba devējam un veicinātu personu ar invaliditāti nodarbinātību, no Darba likuma plānots izslēgt normu, kas paredz aizliegumu uzteikt darba līgumu darbiniekam ar invaliditāti. Vienlaikus gan tiks saglabāts regulējums par to, ka darbinieku skaita samazināšanas gadījumā, ja darba rezultāti un kvalifikācija būtiski neatšķiras, par priekšrocību turpināt darba tiesiskās attiecības jāuzskata arī invaliditāte. Vai plānotās izmaiņas rosinās uzņēmējus biežāk pieņemt darbā invalīdus, savukārt invalīdi jutīsies droši?
Uzņēmēji būs brīvākiCentis Silerovs, SIA “Dzīpari S” direktors:
“Esmu savā uzņēmumā nodarbinājis cilvēkus ar invaliditāti, taču ne pilnas slodzes darbā, bet nodarbinot uz pāris stundām. Ja cilvēks var paveikt šo darbu, tad jāņem pretim. Esam arī uz prakses laiku ņēmuši darbā šuvējas no tehnikuma Alsviķos. Var saprast šo cilvēku vēlmi strādāt, taču abām pusēm – gan invalīdam, gan uzņēmējam jeb darba devējam – jāsaprot, ka cilvēks varēs paveikt tikai šauru loku darbu. Ar to ir jārēķinās. Jāsaprot, ka nevarēs izdarīt tikpat daudz cik vesels cilvēks, atdeve būs savādāka. Protams, ir grūti, piemēram, mūsu uzņēmumā maksā par gabaldarbu, tādēļ cilvēks saņem, cik izdarījis. Gribētos, lai valsts vairāk iesaistītos un sniegtu atbalstu invalīdu nodarbināšanā – daļu algas varētu maksāt valsts, otru daļu uzņēmējs. Domāju, tad uzņēmēji vairāk ņemtu invalīdus darbā.
Atbalstu iecerētās izmaiņas likumdošanā, taču atlaist vai neatlaist invalīdu – tas paliks uz katra uzņēmēja sirdsapziņas. Ja esi kā uzņēmējs darbā pieņēmis invalīdu, ar to ir jārēķinās, nevis šodien ļauj strādāt, bet pēc gada atlaiž. To es neatbalstu. Iespējams, likumdošanas izmaiņu dēļ uzņēmēji nebaidīsies ņemt darbā invalīdus, jo, atzīstu – uzņēmēji no tā baidās. Ja kādreiz, situācijai mainoties, šo cilvēku vajadzēs atbrīvot no darba, to varēs izdarīt. Mainoties likumdošanai, uzņēmēji būs brīvāki.”
Darbā vairāk neņemsIngrīda Vaivode, pārdevēja
apģērbu veikalā:
“Plānotās izmaiņas likumdošanā manā skatījumā nav pareizas. Izmaiņas nav labvēlīgas invalīdiem. Cilvēks par invalīdu nekļūst savas iegribas pēc. Nedomāju, ka tādēļ, ja varēs invalīdu brīvāk atlaist, viņus ņems vairāk darbā. Tā nebūs. Iespējams, valstij jādomā par citām atbalsta iespējām, lai uzņēmējiem būtu interese invalīdus nodarbināt vairāk. Šobrīd, nodarbinot invalīdu, uzņēmējs saņem nodokļu atlaides par šo darbinieku.
Kādas ir iespējas invalīdiem atrast darbu? Tas atkarīgs no jomas, kurā cilvēks vēlas strādāt un kāds ir invaliditātes cēlonis jeb kāda ir pamatslimība. Cilvēkam pašam jāsa-prot, ko viņš spēj darīt. Es apzinos, ka nespēju strādāt fiziski smagu darbu, piemēram, nevarētu strādāt lielveikalā vai ēdnīcā, tādēļ šiem darbiem nepiesakos. Liela nozīme ir arī darba devējam, vai viņš vēlas ņemt darbā cilvēkus ar invaliditāti. Jā, invalīds nevar strādāt fiziski smagu darbu, bet var strādāt, piemēram, grāmatvedībā, veikt darbu pie datora. Nezinu, kādas ir iespējas invalīdiem Alūksnē atrast darbu, taču maz ir invalīdu, kuri strādā.”
Uzziņai
◆ Grozījumus atbalstījušas invalīdu biedrības un tie akceptēti arī Invaliditātes lietu nacionālajā padomē. Mērķis – lai cilvēkiem ar invaliditāti uzlabotu iespējas iesaistīties darba tirgū, lai darba devēji neizvairītos no šādu cilvēku nodarbināšanas.
◆ Līdz šim, liedzot atlaist invalīdus, darba devējus ierobežo veikt uzņēmumā neatliekamus saimnieciskus, organizatoriskus, tehnoloģiskus vai līdzīga rakstura pasākumus, piemēram, ja paredzēta darbinieku skaita samazināšana vai gadījumā, ja atjauno darbā darbinieku, kurš agrāk veica attiecīgo darbu.
◆ Labklājības ministrija paralēli virza grozījumus Darba likuma citā normā, lai veicinātu personu ar invaliditāti iesaisti darba tirgū, kas paredz: darbiniekiem ar invaliditāti nosakāms nepilnais darba laiks, ja darbinieks lūdz tā noteikšanu.
Avots: Labklājības ministrija
