Ārkārtējās situācijas laikā krīzes centros par 28% pieaudzis
zvanītāju skaits, kuri ziņo par pašnāvības domām, ceturtdien Latvijas
Pašvaldību savienības videokonferencē stāstīja biedrības “Skalbes”
valdes priekšsēdētāja Zane Avotiņa.
Viņa norādīja, ka biedrības krīzes tālrunis arvien biežāk saņem
zvanus no iedzīvotājiem, kuriem ir pašnāvnieciskas domas, jo Covid-19
laikā viņi to redz kā vienīgo risinājumu. Tomēr Avotiņa uzsvēra, ka tās
ir tikai domas, kas vēl nav bīstamas. Bīstamas ir darbības.
LETA, jau ziņoja, ka šā gada pirmajā ceturksnī Latvijā pašnāvības
izdarījuši 70 cilvēki, liecina Slimību profilakses un kontroles centra
(SPKC) provizoriskā statistika. Salīdzinot pašnāvību skaitu šā gada
martā ar pāris iepriekšējiem gadiem, secināms, ka to skaits nav audzis.
Avotiņa atklāja, ka kopumā zvanu skaits pēdējo mēnešu laikā pieaudzis
par 36%. Par 15% pieaudzis to zvanu skaits, kas ziņo par visa veida
vardarbības problēmām. Visbiežāk tiek saņemti zvani par vardarbību no
partnera.
Savukārt par 30% pieaudzis zvanu skaits, kuros cilvēki ziņo, ka uztraucas par savu un savu tuvinieku garīgo veselību.
Dubultojies arī to zvanu skaits, kuros cilvēki dalās un stāsta par
savām darba un naudas problēmām, pauda Avotiņa. Par 55% biežāk zvanītāji
ziņo par vientulību, par 18% biežāk tiek ziņots par atkarības problēmām
no alkohola. Parasti tie esot tuvinieki, kas zvana raizēs par personu
ar atkarības problēmu.
Avotiņa uzsvēra, ka vardarbību ģimenē pandēmijas apstākļos veicina
neparedzamība un nedrošība, kā arī noteiktie ierobežojumi ir “laba
augsne” vardarbībai mājās, jo upuri nekur daudz nevar doties. Vardarbību
veicinoši faktori ir arī finansiālā nedrošība un stress.
“Skalbes” valdes priekšsēdētāja videokonferencē informēja, ka saņemto
zvanu skaits par fizisko vardarbību, salīdzinot ar pērnā gada
statistiku, ir trīskāršojies. Tāpat manāmi esot pieaudzis saņemto zvanu
skaits par seksuālo vardarbību.
Pieaudzis arī ilgstošas vardarbības gadījumu zvanu skaits. Mazāk
iedzīvotāji zvana gadījumos, kad vardarbība notikusi pirmo reizi, bet
par atkārtotu vardarbību ziņo arvien vairāk cilvēku.
“Vardarbība ģimenē ir tabu tēma. Cilvēki bieži izjūt kaunu un tic
mītam, ka tā ir ģimenes lieta un par to ārpus ģimenes nerunā. Tie, kuri
to piedzīvo ilgstoši, visticamāk, jūtas drošāki par to runāt, nekā tie,
kas to piedzīvo pirmo reizi,” teica centra pārstāve. Tāpat viņa
atzīmēja, ka ilgstoša vardarbība ir “ļoti kropļojoša”.
Līdzīgu statistiku novērojuši arī centra “Marta” darbinieki. Kā
videokonferencē atklāja centra pārstāve Irina Mazurika, sākoties
ārkārtējai situācijai, zvanu skaits saruka, taču no aprīļa sākuma zvanu
skaits pakāpeniski pieauga un gadījumi, par kuriem tika saņemti zvani,
kļuvuši “brutālāki”. Arvien vairāk tiek ziņots par fizisko vardarbību,
un centra rīcībā nonāca arī ziņas par slepkavību.
Tāpat Mazurika norādīja, ka ārkārtējās situācijas laikā tiek
pārceltas tiesas sēdes, kas vairumā gadījumu cietušajiem nenāk par
labu.
Mazurika atgādināja, ka, lai uzrunātu vardarbībā cietušos, ir
jāsniedz viņam atbalsts un jāpalīdz atrast palīdzību. Cietušo nedrīkst
nosodīt vai censties pārmācīt. Būtiskākais tādā situācijā esot cietušo
informēt un iedrošināt, jo upuri nereti neredz izeju no esošās
situācijas.
Tāpat viņa uzsvēra, ka visvairāk slepkavību un varmācīgu uzbrukumu
notiek tieši pēc šķiršanās, jo varmāka grib atgūt upuri, tāpēc šķiršanās
brīdis ir bīstams upurim un nereti arī viņa tuviniekiem.
“Jo augstāki ir vardarbības riski ģimenei, jo lielāks risks, ka upuris var piedzīvot uzbrukumu,” teica Mazurika.
Taču, ja cietušais tomēr atgriežas pie varmākas, apkārtējiem ir
jāakceptē upura lēmums un jāpārliecinās, vai tā ir viņa apzināta izvēle.
Tāpat apkārtējiem esot jāatceras atgādināt upurim, ka, ja gadījumā viņa
dzīvē kas mainās, tad atbalsts aizvien ir pieejams.
Jau ziņots, ka ārkārtējās situācijas laikā Latvijā par 37%
palielinājies izsaukumu skaits uz ģimenes konfliktiem, aģentūra LETA
noskaidroja Valsts policijā.
Pērn laikā no 13.marta līdz 23.aprīlim uz ģimenes konfliktiem bija
reģistrēti 922 izsaukumi, kas ir vidēji 22 izsaukumi dienā. Savukārt
šogad identiskā laika posmā uz ģimenes konfliktiem bija reģistrēti 1454
izsaukumi, kas ir vidēji 35 izsaukumi dienā jeb par 37% vairāk, nekā
2019.gadā.
Šajos izsaukumos pieņemto policijas lēmumu par varmākas nošķiršanu
skaits šogad ir samazinājies. Pērn pieņemti 94 šādi policijas lēmumi,
bet šogad ārkārtas situācijas laikā pieņemti 60 policijas lēmumi par
nošķiršanu
