Šogad Latvijas neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu atzīmēs ar attālinātiem un individuāliem pasākumiem.
Pirmdienas rītā ap plkst.8 Zaķusalas televīzijas tornī tiks pacelts
valsts karogs. Zaķusalas televīzijas torņa karoga masts ir augstākais
karoga masts Eiropas Savienībā un 4.maijā karogs tajā plīvos sesto
reizi.
Tāpat šajā dienā plkst.9 attālināti notiks ekumeniskais
dievkalpojums, tam tiešraidē no Rīgas Doma varēs sekot līdzi Latvijas
Televīzijā.
Saeima plkst.12 pulcēsies uz svinīgo sēdi, kurai ikviens interesents
varēs sekot līdzi tiešraidē Saeimas mājaslapā, kā arī Latvijas
Televīzijā un Latvijas Radio. Latvijas neatkarības atjaunošanas
30.gadadienā svētku uzrunu teiks Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece
(VL-TB/LNNK).
Rīgu pie Brīvības pieminekļa rotās kompozīcija “Ziedu Latvija”, vides
mākslas objekts “Goda vārti” virtuāli vēstīs par Latvijas valsts karogu
un himnu “Dievs, svētī Latviju!”. Stāsta videoversiju būs iespējams
redzēt ikvienam interesentam tīmekļa vietnē “kultura.riga.lv”.
Iepazīstinot ar Latvijas neatkarības atjaunošanas gadadienai
veltītajiem notikumiem, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs izveidojis
plašu aktivitāšu programmu demokrātijas vērtību stiprināšanai digitālajā
vidē. Viens no tiem ir digitāls ekskursijas maršruts “1990.gada
4.maijam pa pēdām”, kura aplikācija ir pieejama platformā “Google Maps”.
Cilvēki aicināti virtuāli vai individuāli doties izzinošā pastaigas
maršrutā Vecrīgā un Rīgas centrā, iepazīstot vietas, kur tika
apspriesta, rakstīta un pieņemta neatkarības atjaunošanas deklarācija.
Maršrutu sagatavojusi Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes
muzeja nodaļa.
Tāpat ir izveidota izzinoša spēle, digitālā darba lapa gan skolēniem,
gan ikvienam interesentam – “1990.gada 4.maijs”. Spēlei ir trīs dažādas
grūtības pakāpes.
Tāpat interesentiem ir pieejamas muzeja ekspozīcijās un izstādē
“Latvijas gadsimts” lietojamās digitālās aplikācijas brīvpieejas
platformā “emuzejs.lnvm.lv”, kā arī 68 muzeju izstādes “Latvijas
gadsimts” un interaktīvā galerija “Gadsimta albums”, kur cilvēki ir
aicināti pievienot savas ģimenes fotogrāfijas par Trešās atmodas
notikumiem.
Svinot 4.maiju, Latvijas Institūts īsteno jaunu multimediālu projektu
“The Latvian ABC”, kas angļu valodā būs pieejams dažādos formātos – kā
e-kartītes, kā klausāmgrāmata un kā iespiesta brošūra. Tāpat Latvijas
Institūts sadarbībā ar Latvijas Mākslas akadēmiju Pils ielā realizējis
pilsētvides projektu “Svini savu brīvību. Radi un dari”, kas rāda
Latvijas jaunās paaudzes talantu skatījumu uz Latvijas brīvības un
neatkarības ceļu.
Savukārt Rēzeknes grupa “Kingi” plkst.18 sniegs svētku koncertu
tiešsaistē, bet Talsu Tautas nams organizēs neierastu pasākumu –
plkst.13 norisināsies tiešsaistes sarunas un mūzika “Pie balti klāta
galda”. Galdā tiks celta Talsu pilsētas un novada uzņēmēju un
mājražotāju produkcija, savukārt kā viesi gaidāmi dažādu profesiju
pārstāvji no Talsiem.
Cēsu un Ogres pašvaldības aicina iedzīvotājus dalīties ar atmiņu
stāstiem par 1990.gada 4.maiju. Savukārt Liepājā, lai radītu kopīgu
svētku sajūtu, īpaši liepājniekiem tiks atklāta elektroniskā vietne,
kurā aicinās rakstīt kopīgus novēlējumus Latvijai.
Savukārt kultūras centra “Siguldas devons” aicina iedzīvotājus
iesaistīties akcijā “ie[log]ojies”. Tās laikā pirmdien pēc iepriekš
izziņota grafika daudzdzīvokļu namu iekšpagalmos un privātmāju rajonos
ielidos bezpilota lidaparāts, veicot novadnieku sveicienu iemūžināšanu
fotomirkļos pie atvērtiem logiem.
Akcijas “ie[log]ojies” fotogrāfs Alvis Rozenbergs sociālajā tīklā
“Instagram” jau aizsācis fotogrāfiju kolāžu veidošanu no sveicieniem
logos. Kultūras centrs “Siguldas devons” aicina novadniekus, sekojot šim
piemēram, pienākt pie loga un sveikt Latviju neatkarības atjaunošanas
30.gadadienā, sapošoties svētkiem, izcepot kūku sarkanbaltsarkanā krāsā,
uzklājot baltu galdautu uz mazā galdiņa balkona stūrī vai uzspēlējot
mūzikas instrumentu.
Fotogrāfiju kolāža ar sveicieniem tiks apkopta 5.maijā un publicēta
visos pašvaldības un kultūras jomas informatīvajos kanālos, parādot
novadnieku radošumu un aizrautību Latvijas neatkarības atjaunošanas
30.gadadienā.
Sadarbībā ar Latvijas Nacionālo arhīvu un “Latvijas Pasta”
pakalpojumu “pastabalodis.lv” iedzīvotāji var Latvijas neatkarības
atjaunošanas svētkos iepriecināt tuviniekus, draugus un paziņas, nosūtot
īpašu Atmodas laika pastkarti.
Godinot deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu” pieņemšanu 1990.gada 4.maijā un vienlaikus esot klātesoši
šī gada svētkos, kad aprit 30 gadi, kopš deklarācijas pieņemšanas,
Latvijas Nacionālais arhīvs piedāvā skaistākās fotogrāfijas no
vēsturiskās dienas notikumiem.
Nosūtīšanai pieejamas četras dažādas fotogrāfijas, kas tapušas pie
Augstākās Padomes ēkas un 11.novembra krastmalā 1990.gada 4.maijā.
Pieejama arī piektā kartīte, kurā apkopotas visas četras fotogrāfiju
kopijas.
Arī ierastais tautastērpu gājiens šogad notiks citādāk nekā iepriekš –
pirmdien to varēs svinēt, nopublicējot uz “Facebook” sienas savu vai
grupas fotogrāfiju ar tēmturi “#tautastērpugājiens”.
Orķestris “Rīga” savā mājaslapā un sociālo tīklu kontos pirmdien
digitālā video formātā saviem klausītājiem piedāvās latviešu komponista
Jurjānu Andreja kantātes “Tēvijai” atskaņojumu. Savukārt VEF Kultūras
pils ikvienai ģimenei virtuālā vidē dāvās koncertu “Latvija – tava un
mana”. Koncertā kopā ar simfonisko orķestri uzstāsies pazīstami solisti,
kā arī diriģents, mākslinieciskās koncepcijas īstenotājs un vadītājs ir
Normunds Vaicis.
Rīgas Porcelāna muzejs 4.maijā piedāvās akciju “Svētku porcelāns”.
Muzeja sociālās vietnes “Facebook” kontā būs izvietota fotogalerija ar
muzeja krājuma priekšmetiem par tautisku tēmu. Ikvienam akcijas
dalībniekam būs iespēja atsūtīt uz muzeja lapu sev piederošu porcelāna
priekšmetu ar tautisku dekoru, ko muzeja speciālisti publicēs atsevišķā
galerijā.
Savukārt muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicinās “celt godā ģimeņu
mantojumu” un laikus sagatavoties Baltā galdauta svētkiem. Sākot no
1.maija, savā “Facebook” profilā muzejs sniedz ierosmi svētku svinēšanai
– piedāvās ekspozīcijas par svētku galda noformējumu, kā arī svētku
mielasta receptes.
Tikmēr Rīgas Svētā Pētera baznīcas pārvalde ir sagatavojusi izstādes
“Jāzepa Pīgožņa balva Latvijas ainavu glezniecībā” 2020.gada izdotā
kataloga digitālo versiju, kurā apkopoti 92 Latvijas ainavas gleznojumi,
kas tapuši pēdējo trīs gadu laikā. Digitālais Latvijas ainavas katalogs
papildināts ar dabas skaņām un iespējām pietuvināt attēlus, tādējādi
skatītājiem radot realitātes un klātesamības sajūtu. Tas būs apskatāms
Svētā Pētera baznīcas mājas lapā un “Facebook” kontā.
Rīgas Centrālajā bibliotēka svētkos atzīmēs ar virtuālu izstādi, kurā
būs apkopota informācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanas dienai
veltītajām grāmatām.
Kultūras centra “Mazā ģilde” mājaslapā un sociālajās vietnēs 4.maijā
būs iespējams noskatīties Romualda Pipara filmu “Vēsture aiz kadra”, bet
kultūras centra “Ritums” iestādes “YouTube.com” kanālā būs apskatāms
īpašs sveiciens, kurā redzami amatu meistaru darbi, kas izmantojami
svētku godos.
Savukārt Cēsu novada pašvaldība, “Cēsu Kultūras un tūrisma centrs” un
Cēsu Vēstures un mākslas muzejs aicina Cēsu novada un tuvējās apkārtnes
iedzīvotājus dalīties ar atmiņu stāstiem par 1990.gada 4.maiju. Ar šādu
aicinājumu pie iedzīvotājiem iestādes vērsās, lai godinātu Latvijas
neatkarības atjaunošanas 30.gadadienu, saistoši veidotu valstisko apziņu
un koptu vēsturisko atmiņu,
Stāstu ievākšana notiks elektroniski, un īpaši atlasītu saistošāko
stāstu publicēšana paredzēta Cēsu “Facebook”, “Twitter”, “Instagram” un
“Draugiem.lv” profilos. Lai tos iesūtītu, jāraksta uz e-pasta adresi
“kultura@cesis.lv”. Vienlaikus katrs pats aicināts publicēt savu, savu
vecāku, vecvecāku vai kāda cita tuva cilvēka stāstu savos sociālajos
tīklos, izmantojot tēmturi #mans4maijs.
Stāsta veidošanai organizatori aicina atrast kādu stāsta varoņa tā
laika perioda fotogrāfiju, ko publicēt kopā ar atbildēm uz četriem
jautājumiem par 4.maiju.
Iedzīvotājiem jāpastāsta, kur viņi atradušies un ko darījuši Latvijas
neatkarības atjaunošanas brīdī, kādas bijušas sajūtas pirms un pēc
1990.gada 4.maija. Tāpat iedzīvotāji aicināti dalīties pārdomās par to,
kā Latvija izmainījusies pēdējos 30 gados, kā arī ko novēlētu Latvijai
nākamajos 30 gados.
Gados jaunākie cēsnieki īpaši aicināti intervēt savus vecākos
tuviniekus un intervijas publicēt, lai saglabātu viņu liecības par
notikumiem pirms trīs desmitgadēm. Vienlaikus vēsturiski nozīmīgākie
atmiņu stāsti, kas būs atsūtīti uz “kultura@cesis.lv”, tiks iekļauti
Cēsu Vēstures un mākslas muzeja krājumā.
Tāpat, lai padarītu 4.maija baltā galdauta svētkus īpašākus, “Cēsu
Kultūras un tūrisma centrs” laika posmā no pirmdienas līdz 10.maijam
padarīs brīvai straumēšanai pieejamu īpaša koncerta ierakstu, kas tiks
izziņots “cesis.lv” un Cēsu sociālo tīklu kontos.
Kā vēstīts, 1990.gada 4.maijā 138 no 201 Augstākās Padomes deputāta
pieņēma deklarāciju “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”.
Augstākā Padome noteica valsts varas “de facto” atjaunošanai pārejas
periodu, kas beidzās ar Latvijas Republikas 5.Saeimas sasaukšanu.
1990.gada 4.maijā visu dienu pie parlamenta ēkas stāvēja cilvēku
tūkstoši, kas sekoja līdzi balsojumam. Deputāti, kuri pēc balsojuma par
Latvijas neatkarības atjaunošanu devās uz mītiņu Daugavmalā, tika
sveikti ar ziediem un skaļām gavilēm. Komunisti un interfrontieši, kas
atteicās piedalīties balsošanā, parlamenta namu atstāja pa sētas durvīm.
1990.gada 4.maijā Augstākās Padomes priekšsēdētājs Anatolijs
Gorbunovs nosūtīja vēstījumu PSRS prezidentam Mihailam Gorbačovam, kurā
teikts, ka Latvijas Republika sāk pārejas periodu. Šāds vēstījums tika
nosūtīts arī pasaules valstu valdībām un PSRS tautām un demokrātiskajām
kustībām.
