Jekaterina Grigorjeva atzīta par absolūti labākā domraksta autori Latvijā vidusskolēnu grupā konkursā, ko rīkoja Eiropas Padomes Izglītības komiteja. Konkurss “Labāka vide – labāka Eiropa” bija starptautisks.
Jekaterina Grigorjeva atzīta par absolūti labākā domraksta autori Latvijā vidusskolēnu grupā konkursā, ko rīkoja Eiropas Padomes Izglītības komiteja. Konkurss “Labāka vide – labāka Eiropa” bija starptautisks. Tajā piedalījās skolēni no 33 valstīm. Latvijā konkursā ar domrakstiem piedalījās gandrīz 400 skolēnu no 170 skolām. Vienkopus tika vērtēti gan latviešu, gan mazākumtautību skolu audzēkņu darbi.
Jekaterina domrakstā latviešu valodā rakstīja par ģimeni kā vides ietekmētāju un par problēmām, kas ir mūsdienu ģimenē un ap to.
Svinīgajā ceremonijā Rīgā, kad paziņoja konkursa rezultātus, uzvarētājus, arī gulbenieti J.Grigorjevu, sveica izglītības ministrs Kārlis Greiškalns. Viņa saņēma Goda rakstu, medaļu un balvu – ceļojumu uz starptautisko radošo nometni Austrijā, kas notiks no 11.līdz 14.augustam. Ceļu turp un atpakaļ viņa mēros lidmašīnā. Arī tā ir daļa no balvas. Jekaterina ir Gulbenes 2.vidusskolas 11.klases skolniece.
– Vai klasesbiedri uzskata tevi par gudrīti?
– Nē, es neatbalstu zubrīšanos ne skolā, ne mājās. Ja cilvēks klausās mācību stundās, loģiski domā un saprātīgi mācās, tad ar to pilnīgi pietiek. Nav jāmācās par daudz. Vienkārši ir jāklausās, ko skolotājs runā, māca. Jādzird. Skolā mani mīļākie mācību priekšmeti un mācību stundas ir vēsture, literatūra, kultūras vēsture, latviešu valoda.
– Konkursa domrakstā tu jēdzienu “vide” sašaurināji līdz jēdzienam “ģimene”. Kā tas ienāca prātā?
– Sākumā nezināju, ar ko sākt. Bet beigās vairs nezināju, kā apstāties. Radās arvien jaunas domas, ko vajadzēja uzrakstīt. Pērn rakstīju zinātniski pētniecisku darbu par feminismu. Tur nevarēja apiet ģimeni. Man ir tikai 17 gadu, visu dzīvē es nezinu. Tikai mēģinu izprast. Uzdodu jautājumus un meklēju atbildes. Arī sadzīves situācijas atšķiras no teorētiskiem spriedumiem. Vēroju dzīvi ap sevi. Ja ģimenē cilvēkam mīlestības nav trūcis, tad pozitīvo auru ap sevi cilvēks veidos visur.
– Bet tavi vienaudži lielākoties ir no ģimenēm, kur vecāki nedzīvo kopā.
– Daudz kas ir atkarīgs no apstākļiem. Ja ir mīloša māte un mīlošs tēvs un viņi saglabā normālas attiecības un bērnam dāvā mīlestību, kaut arī nedzīvo kopā, tad tas nav tik briesmīgi. Bērns var izdzīvot šādā situācijā un normāli pilnveidoties garīgi un fiziski. Citādi ir tad, ja viens no vecākiem pilnīgi atsakās garīgi un materiāli atbalstīt bērnu un vispār neinteresējas. Tad veidojas dažādi kompleksi, un tie kavē attīstību. Ir pieņemts, ka šādā situācijā bērnam, jaunietim pašam jātiek galā ar problēmām. Bet tas ne vienmēr ir iespējams. Jājautā vecākiem, vai viņi patiešām mīl bērnus. Kāpēc vispār viņi tos radīja, un vai ir vērts dzīvot?
– Kāpēc pieaugušie reizēm tā rīkojas?
– Cilvēks būtībā ir egoistisks. Ieslīgst ikdienā. Pārāk maz domā par jūtām un neatklāj tās citiem. Varbūt tāpēc rodas šī problēma. Ja to visu laikus pārrunā, tad, iespējams, iznākums nav bēdīgs. Cilvēkam traucē, ka ne vienmēr ir iegūstama nepieciešamā informācija. Tas rada aizspriedumus. Cilvēks ieraujas sevī.
– Vai tevi bija jāmudina piedalīties konkursā?
– Piedalīties šajā konkursā mani aicināja latviešu valodas skolotāja Gaļina Odumiņa. Mana ikdiena nav strikti saplānota, taču vienmēr pietiek, ko darīt. Ir gan mācības, gan hobijs. Mākslas skolā apmeklēju kursus, kur mācos strādāt ar mālu. Man jau bērnībā patika ar to nodarboties. Tagad to pašu daru, izmantojot skolotāja padomus. Kultūras namā reizi nedēļā apmeklēju jauno žurnālistu nodarbības. Tur ir dažādas aktivitātes. Vēl jāatrod laiks atpūtai kopā ar draugiem, jo nedrīkst pārforsēt ar mācīšanos.
Skolotāja saka
“Katja ir intelektuāla meitene. Viņai vienmēr gribas uzzināt kaut ko jaunu, labi prot strādāt ar datoru, izmanto internetu. Katja izlasījusi kaudzēm latviešu literātu darbu. Viņa dzejo. Turklāt krievu, latviešu un angļu valodā,” saka Gulbenes 2.vidusskolas latviešu valodas skolotāja Gaļina Odumiņa.
Viņai patīk:
lasīt grāmatas,
veidot no māla sejas un traukus,
raudzīties uz rozēm, lilijām un zilām debesīm,
lidot sapņos,
meksikāņu aktrises Talijas dziedātās dziesmas.
