Covid-19 radītās krīzes mazināšanai Latvijas mediju atbalstam no
valsts budžeta programmas “Līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem” novirzīs
2,04 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Pirmdien finanšu ministra Jāņa Reira (JV) vadītā darba grupa
uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam panāca konceptuālu vienošanos
par valsts atbalsta sniegšanu mediju nozarei.
Kopumā mediju darbības nodrošināšanai tiks novirzīti 2,04 miljoni
eiro. Paredzēts, ka no šīs summas viens miljons eiro tiks novirzīts
Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP), lai
nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt daudzpusīgu informāciju un
viedokļus Covid-19 krīzes pārvarēšanā un valsts informatīvās telpas
drošības nodrošināšanā komerciālajos elektroniskajos plašsaziņas
līdzekļos, aģentūru LETA informēja Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko
attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale.
Savukārt 1,04 miljoni eiro tiks novirzīts KM Mediju atbalsta fondam,
lai nodrošinātu sabiedrībai iespēju saņemt informāciju un viedokļus
Covid-19 krīzes pārvarēšanas laikā, lai nodrošinātu valsts informatīvās
telpas drošību drukātajā presē un komerciālajos interneta ziņu portālos,
kā arī, lai sniegtu atbalstu abonēto preses izdevumu piegādes izmaksām
un elektronisko plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām.
Attiecīgi no minētās summas kopumā 599 492 eiro tiks novirzīti
atbalstam drukātās preses un komerciālajiem interneta ziņu portāliem.
223 737 eiro mēnesī paredzēti abonētās preses izdevumu piegādes izmaksām
ārkārtējās situācijas laikā, bet 217 699 eiro mēnesī – elektronisko
plašsaziņas līdzekļu programmu apraides izmaksām ārkārtējās situācijas
laikā.
Vienlaikus KM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par atbalsta
risinājumiem medijiem Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku mazināšanai
paredzēts, ka mēneša laikā pēc ārkārtējās situācijas beigām ministrija
un NEPLP iesniegs valdībā ziņojumu par ārkārtējās situācijas ietekmi uz
sabiedrisko mediju finansiālo spēju nodrošināt sabiedriskā pasūtījuma
izpildi.
Šobrīd veiktās aplēses liecina, ka šīs situācijas radītie zaudējumi
sabiedriskajiem medijiem varētu būt 1,4 līdz 1,6 miljoni eiro, kopumā
veidojot kultūras ministra Naura Puntuļa (VL-TB/LNNK) iepriekš mediju
atbalstam minētos 3,7 miljonus eiro, norādīja Kokale.
Plānots, ka KM un NEPLP lēmuma pieņemšanai nepieciešamos dokumentus sagatavos uz otrdienas, 7.aprīļa, Ministru kabineta sēdi.
FM uzsvēra, ka Reira vadītā darba grupa pauda konceptuālu atbalstu
finansējuma novirzīšanai mediju nozarei, jo “mediji šajā laikā ir
stratēģiski svarīga nozare, sevišķi no nacionālās drošības aspekta”.
Jau ziņots, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome
(NEPLP) sagatavojusi valsts atbalsta programmu TV un radio vietējā
satura un pārraižu nepārtrauktības nodrošināšanai Covid-19 krīzes
apstākļos.
NEPLP loceklis Jānis Eglītis skaidroja, ka ir sagatavots elektronisko
plašsaziņas līdzekļu Covid-19 krīzes stabilizācijas plāns, kas paredz
komerciālo radio un TV darbības nodrošināšanu ārkārtējās situācijas
apstākļos un garantēs, ka sabiedrību turpina saņemt kvalitatīvu un
daudzveidīgu informāciju.
Eglītis tāpat akcentēja, ka programma ļaus medijiem paturēt darbā
žurnālistus, populārāko raidījumu vadītājus un citus satura radītājus,
nodrošinot viņiem krīzes apstākļos tik nepieciešamās sociālās
garantijas, vienlaikus veicinot godīgus spēles noteikumus nozarē pēc
krīzes pārvarēšanas.
NEPLP uzsvēra, ka mediju joma patlaban ir kraha priekšā, ņemot vērā
straujo reklāmas ieņēmumu kritumu. Atsevišķiem komerciālajiem radio un
TV reklāmas ienākumi aprīli samazinājušies pat par 80%, savukārt vidēji
nozarē – uz pusi. Daļa radio jau sākusi darbinieku atlaišanu.
Pēc NEPLP minētā, komerciālie elektroniskie mediji uz ārkārtējās
situācijas laiku varētu pretendēt uz aptuveni 1,6 miljonu eiro
finansējumu. Lielāka daļa konkursa kartībā tiktu sadalīta esošo TV un
radio ziņu pārraižu, pētniecisko un izklaidējoši informatīvo, kā arī
kultūras raidījumu pārraižu turpināšanai. Galvenais akcents konkursos
tiks likts uz žurnālistu un citu satura radītāju algošanai novirzīto
izmaksu kompensēšanu. Konkursos varēs piedalītie tikai tie elektroniskie
plašsaziņas līdzekļu, kuri ar saviem darbiniekiem būs noslēguši darba
līgumus un veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas.
Tāpat uz ārkārtējās situācijas laiku paredzēts komercmedijus atbrīvot
no ar apraidi saistītajām izmaksām, kas mēnesi kopumā pārsniedz 200 000
eiro.
Pēc plāna pieņemšanas un konkursu komercmediju atbalstam
izsludināšanas NEPLP gatavos pieprasījumu par situācijas stabilizēšanu
sabiedriskajos medijos, bez kuru pilnvērtīgas darbības nav iedomājama
Latvijas informatīvas telpas drošība. Pēc Latvijas Televīzijas un
Latvijas Radio aplēsēm sabiedrisko mediju iespējamie zaudējumi no
reklāmas ieņēmumu krituma šogad varētu sasniegt 1,4 miljonus eiro.
