Lielāko risku jaunāko pārvietošanās ierobežojumu ievērošanā var
radīt jaunieši, šodien žurnālistiem sacīja Valsts policijas priekšnieka
pienākumu izpildītājs Andrejs Grišins, LTV1 speciālizlaidumā.
Kopš valdība svētdien noteica stingrākus pārvietošanās ierobežojumus,
policija patlaban daudz pārkāpumu nav konstatējusi, jo sabiedrība
izprotot šādu ierobežojumu nepieciešamību.
Grišins atgādināja, ka jau kopš svētdienas vakara VP ekipāžas,
izmantojot skaļruņus, iedzīvotājus informē par jaunākajiem ārkārtējās
situācijas ierobežojumiem.
Grišins vērsa uzmanību, ka lielāko risku šo ierobežojumu ievērošanā
var radīt jaunieši, jo tie bieži vieglprātīgi attiecas pret šādiem
drošības jautājumiem.
Ņemot vērā minēto, Grišins aicināja vecākus pārrunāt ar savām atvasēm
nepieciešamību ievērot pārvietošanās ierobežojumus. Īpaši tas ir
svarīgi tāpēc, ka ierobežojumus pārkāpuši jaunieši var saslimt un vēlāk
inficēt vecus cilvēkus.
Administratīvie sodi 40 gadījumos
Grišins minēja, ka līdz šim policija sākusi 366 administratīvā
pārkāpuma lietas par ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai
aizliegumu pārkāpšanu, savukārt administratīvie sodi piemēroti 40 gadījumos. Tāpat patlaban policija vēl veic 196 resoriskās pārbaudes.
Policijas amatpersona arī pauda cerību, ka sabiedrība ievēros
valdības noteiktos pulcēšanās ierobežojumus un nenāksies pieņemt vēl
stingrākus mērus, piemēram, noteikt, ka, ejot ārā no dzīvesvietas, līdzi
jābūt personu apliecinošam dokumentam vai sarakstam ar pārvietošanās
galamērķi. “Ja būs klaja ignorance, tad, visticamāk, vajadzēs bargākus
ierobežojumus ieviest. Tomēr es domāju, ka mūsu sabiedrība ir
saprātīga,” uzsvēra Grišins.
Dodas vairāk kā 8600 izsaukumos
Kopš 13.marta Valsts policija arī devusies vairāk nekā 8600 dažādos
izsaukumos, kur komunicējusi ar uzņēmējiem un vienkāršiem iedzīvotājiem
par ierobežojumu būtību un nepieciešamību tos ievērot.
Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas ieceri palielināt sodus par ierobežojumu pārkāpšanu Grišins atbildēja, ka, visticamāk, atsevišķos klajas ignorances gadījumos bargāki sodi būtu jāparedz. “Visticamāk, ka atsevišķi indivīdi būtu sodu pelnījuši līdz 2000 vai 5000 eiro apmērā,” piebilda Grišins.
Valdība svētdien nolēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku,
neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās
iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas,
personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie
bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic
darba vai dienesta pienākumus.
Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto
ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks
kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu
aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim
gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu
izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu
pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.
