Akciju un naftas cenas trešdien kritās, plašiem ekonomikas
stimulēšanas pasākumiem nespējot kompensēt bažas, ka jaunā koronavīrusa
izplatīšanās var iegrūst pasauli dziļā recesijā.
Volstrītas indekss “Dow Jones Industrial Average” pirmoreiz kopš
2017.gada noslēdza tirdzniecības sesiju zem 20 000 punktu līmeņa, lai
gan ASV un citas valstis nāca klajā ar jauniem pasākumiem ekonomikas
atbalstīšanai.
Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās par vairāk nekā 5%, bet Londonas biržas indekss – par vairāk nekā 4%.
Pasaules naftas cenas turpināja kristies energoresursu pieprasījuma
problēmu dēļ. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas
jēlnaftas cena kritās par 24% līdz 20,37 ASV dolāriem par barelu, kas
bija zemākais līmenis kopš 2002.gada.
“Nav skaidrs, kas nomierinās investoru bažas, ja vispār ir kas tāds”, sacīja “Spreadex” tirgus analītiķis Konors Kempbels.
“Ir jau paziņots par milzīgām stimulu paketēm, un nav šaubu, ka būs vēl daudz vairāk,” viņš piebilda.
Vašingtonas amatpersonas gatavo 1,3 triljonu ASV dolāru lielu stimulu
paketi, kas ietver nodokļu un kredītu maksājumu atlikšanas mazajiem
uzņēmumiem, kā arī skaidrās naudas maksājumus visiem amerikāņiem.
ASV prezidents Donalds Tramps preses konferencē paziņoja, ka Mājokļu
un pilsētu attīstības ministrija sniegs atbalstu īrniekiem un
namīpašniekiem, atliekot visas hipotēkas izpirkšanas tiesību atņemšanas
un izlikšanas no mājokļiem līdz aprīļa beigām.
Lielbritānijas finanšu ministrs Riši Sunaks paziņoja par valdības
aizdevumu “bezprecedenta paketi” 330 miljardu britu mārciņu apmērā,
savukārt Francija un Spānija pavēstīja par finansiāla atbalsta
pasākumiem desmitiem miljardu eiro apjomā.
Kanāda nāca klajā ar palīdzības paketi 27 miljardu Kanādas dolāru (17
miljardu eiro) apmērā, kā arī ar nodokļu maksājumu atlikšanu, un arī
pazemināja procentlikmes.
Lielākā daļa tirgus komentētāju tomēr bija vienisprātis, ka
koronavīrusa skartā pasaules ekonomika ieslīgs recesijā, kas nozīmē IKP
kritumu vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.
“Kā mēs redzam no tirgu reakcijas, plašie monetārie un fiskālie
pasākumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai novērstu ekonomiku
ieslīgšanu recesijā,” sacīja “Swissquote Bank” analītiķe Ipeka
Ozkardeska.
“JPMorgan Chase” piezīmē tika projicēts, ka ASV ražošanas aktivitāte
2.ceturksnī saruks par 14%, bet Eiropā produkcijas izlaide kritīsies par
22%.
ASV dolāra vērtība pieauga, tai skaitā pret Japānas jenu, kura
parasti tiek uzskatīta par drošu investīciju ekonomiskas turbulences
laikā.
Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru sasniedza zemāko līmeni kopš 1985.gada.
ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” trešdien kritās par
6,3% līdz 19 898,92 punktiem, indekss “Standard & Poor’s 500” saruka
par 5,2% līdz 2398,10 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite”
samazinājās par 4,7% līdz 6989,84 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 trešdien kritās par 4,1% līdz
5080,58 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 5,6% līdz
8441,71 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 5,9%
līdz 3754,84 punktiem. Madrides biržas indekss IBEX 35 kritās par 3,4%
līdz 6274,80 punktiem, bet Milānas biržas indekss FTSE MIB saruka par
1,3% līdz 15 120,48 punktiem.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena
trešdien kritās par 24% līdz 20,37 ASV dolāriem par barelu. “Brent”
markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 14% līdz 24,67 dolāriem
par barelu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru trešdien kritās no 1,1016 līdz 1,0912
dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no
1,2079 līdz 1,1589 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret
Japānas jenu palielinājās no 107,25 līdz 107,96 jenām par dolāru. Eiro
vērtība pret britu mārciņu pieauga no 91,21 līdz 94,20 pensiem par eiro.
