Iekšlietu ministrija organizēja semināru atbildīgajiem par sadarbību ar presi rajonu policijas pārvaldēs.
Iekšlietu ministrija organizēja semināru atbildīgajiem par sadarbību ar presi rajonu policijas pārvaldēs. Tikai dažos rajonos tāpat kā Alūksnē žurnālistus informē policijas pārvaldes priekšnieks. Drīzumā Alūksnē šo pienākumu veiks kriminālpolicijas eksperte Marita Parce. Viņai tāpat kā žurnālistiem vēl ir jāapgūst, kādu informāciju var publicēt.
Acīmredzot žurnālisti nezina likumu par bērnu tiesību aizsardzību. Tajā teikts, ka ir aizliegts sniegt jebkādu informāciju par nepilngadīgajiem, lai viņus nepazemotu. Var minēt, ka Alūksnes rajonā ir nepilngadīgais, kas izdarījis noziegumu. Bet nevar nosaukt viņa vārdu, jo tas ir likuma pārkāpums. Piemēram, Virešos vai Alūksnē dzīvojošs nepilngadīgais ir seksuāli izmantots. Arī tā nedrīkst rakstīt, jo lasītāji sapratīs, par ko ir runa.
Policija neslēpj informāciju
Žurnālisti pārmet, ka policisti slēpj informāciju. Iespējams, tāds iespaids rodas tādēļ, ka policisti nepaskaidro iemeslus, kāpēc informāciju nevar publicēt. Nesniedz informāciju, kas var traucēt izmeklēšanu. Ja nozieguma līdzdalībnieki izlasa avīzē, ka sākusies izmeklēšana, viņi centīsies noslēpt pierādījumus. Tāpēc žurnālistiem nevajadzētu par katru cenu izzināt to, ko nevar izpaust. Iespējams, ka pēc dienas par to informēs presi. Valsts policijas preses sekretārs Krists Leiškalns uzsvēra, ka ir nepieciešama savstarpēja izpratne. Vienojāmies par sadarbības principiem.
Ābrams Kļeckins atzīst, ka sabiedrība neuzticas valstij un policija ir valsts institūcija. Aptaujas liecina, ka visvairāk iedzīvotāju uzticas masu medijiem un baznīcai. Bet Saeimai un valdībai uzticas tikai apmēram 20 procentu iedzīvotāju. Iespējams, ka trūkst lēmumu izskaidrošanas. Tāpēc policijā ir preses sekretārs, kas izskaidro notiekošo masu medijiem un iedzīvotājiem. Diemžēl šis pienākums ir jāpilda gandrīz sabiedriskā kārtā.
Demokrātija ir bagātu valstu privilēģija. Mums tā tāpat kā bērns vēl ir jāiznēsā. Ja bērns piedzimst pirms laika, tas var neizdzīvot. Tāpēc ir jāatrod vidusceļš. Policijai ir informācija, ko žurnālisti grib uzzināt un publicēt. Bet tas ir jāizdara tā, lai neviens neciestu. Policijas uzdevums ir aizstāvēt cilvēku intereses.
Nepadomā, ka traumē nepilgadīgos
Diemžēl informācijas aģentūra no Alūksnes rajona Policijas pārvaldes darba kopsavilkuma nelikumīgi ieguva informāciju par seksuāliem noziegumiem. Tā tika publicēta, un pēc tam bija skandāli starp cietušajiem un vainīgajiem. Policisti savu darbu paveica. Tā rezultātā viens noziegums tika atklāts, bet otrs bija izdomājums, par ko bija norāde – presi neinformēt. Tomēr žurnālisti šo informāciju ieguva. Šādos gadījumos informācija traumē nepilngadīgos un viņu tuviniekus. Turklāt nevienam nav tiesību pārkāpt bērnu tiesību aizsardzības likumu.
Domāju, ka žurnālistiem ir jābūt juridiski izglītotiem, ja raksta par šādiem jautājumiem. Ir, piemēram, likums par fiziskas personas datu aizsardzību. Tiesa, lasītājiem nav interesanti lasīt policista rakstīto. Žurnālists prot “pasniegt” faktus, taču nedrīkst tos sagrozīt.
Vajadzīga savstarpēja sapratne
Noziegumus izdara likumu pārkāpēji, bet vainīgi ir policisti, jo viņi represē vainīgo un uzklausa lieciniekus. Tas ir process, kas saistīts ar cilvēku brīvības ierobežošanu, arī piespiešanu. Tāpēc policists visu laiku ir stresā. Turklāt viņam nepārtraukti pārmet. Bet arī uz policistu attiecas nevainības prezumcija. Kāpēc viņam ir jātaisnojas, ka nav zilonis? Vajadzētu mēģināt kādreiz iejusties policista vietā.
Ā.Kļeckins atzīst, ka ir maz cilvēku, kas saprot juridiskus jautājumus un policista darbu. Iedzīvotāji vēlas, lai vainīgos atrod, apcietina un soda uzreiz. Bet patiesībā izmeklēšanas kārtība ir stingri noteikta ar likumu. Tiesa, likumdošana ir smagnēja, bet tāpēc procesu nevar paātrināt. Ja izdosies apvienot policistu un žurnālistu izpratni, tad informācija presē visus apmierinās.
Alūksnes rajona Policijas pārvaldes priekšnieks Ansis Gailītis
