Kamēr vien cilvēkam bijusi vēlme gaumīgi apģērbties un viņš to nolēmis uzticēt kādam citam, ir pastāvējis šūšanas bizness.
Kamēr vien cilvēkam bijusi vēlme gaumīgi apģērbties un viņš to nolēmis uzticēt kādam citam, ir pastāvējis šūšanas bizness. Arī šodien tas ir pieprasīts, lai gan nedaudz mainījušies akcenti.
“Patlaban dominē apģērbu remonts,” stāsta neliela šūšanas salona pārdevēja. “Visbiežāk nāk mainīt rāvējslēdžus vējjakām, pāršūt apnikušu apģērbu, saīsināt bikses vai svārkus, uzlikt ielāpus un kaut ko pārveidot. Tādi nelieli remontdarbi nav dārgi – tos var atļauties gandrīz katrs, bet apģērbs mainās un nezaudē aktualitāti.”
Pavasarī šuj vairāk
Par “pļaujas laiku” var nosaukt pavasari, kad skolās tuvojas izlaidumi un skaistas vēlas būt gan absolventu māmiņas, gan meitas un arī dēli. Tad šūdina izlaidumu kleitas, uzvalkus, kostīmus. Reti gadās veidot līgavas tērpu. Nav mazsvarīgi arī tas, ka pavasaris ir atmodas laiks ne tikai dabā. Cilvēki sarosās – cits nopērk jaunu “humpalu” kārtu, cits izlemj iegādāties audumu un aiziet uz salonu.
“Mēs nevarētu sūdzēties par darba trūkumu visa gada garumā, tikai pēc Jaungada ir mazliet klusāks,” stāsta šūšanas darbnīcas vadītāja. “Pavasarī iznāk vairāk šūt sieviešu kostīmus.”
Blūzes šūt nav izdevīgi
Sievietes nākot katra ar savām vēlmēm, pastāvīgās klientes, smalki pārzinot cenas un to, kas izdevīgi, kas ne, biežāk izvēlas dažāda salikuma kostīmus – gara (īsa) žakete ar biksēm vai svārkiem ar oderi vai bez.
“Blūzes šuj retāk, tad, ja vēlas ko īpašu,” saka modelētāja. “Raksturīgi, ka vairums sieviešu tās izvēlas tirgū, kur par pieciem līdz septiņiem latiem var nopirkt gaumīgus izstrādājumus.”
Veikala audumu nodaļas pārdevējas stāsta, ka īpaši nejūt vasaras tuvošanos tādā sapratnē, ka plānie blūžu audumi būtu īpaši “topā”.
“Pērk visu gadu apmēram vienādi. Sākoties vasarai, varbūt nedaudz biežāk jautā par aizkaru audumiem, arī augustā, kad skolas pastiprināti gatavojas jaunajai mācību sezonai,” stāsta pārdevēja.
Tirgos arī turpmāk
Ierobežoto līdzekļu dēļ audumu tirdzniecība jau sen nav pārāk aktīva. “Ja kāds iecerējis pašūt ko lielāku, uzreiz var redzēt – cilvēks staigā, izvēlas, meklē aksesuārus – pogas, sprādzes vai ko citu, atbilstošus diegus, reizēm audumu kombinācijas,” stāsta veikala pārdevēja.
Viņa uzskata, ka audumu veikalam provincē ir jābūt, jo ne vienmēr pēc tā brauks uz Rīgu. “Varbūt ne daudziem, bet vienam vai diviem – noteikti.”
Gadās, ka pārdevējs ir arī padomdevēja un dizainere. “Aprunāties iznāk par daudz ko – sākot no aizkaru modes un logu platumiem līdz pat piemērotākajam oderes materiālam vai iespējai apvilkt pogas.”
Dabīgie audumi
Pārdevējas un šuvējas apgalvo, ka visbiežāk cilvēki izvēlas audumus ar mākslīgās šķiedras piedevu, jo tieši tā nodrošina neburzīšanos. Cilvēki, kam ir alerģija, cenšas izvēlēties dabīgās šķiedras audumus.
“Tomēr arī pie mums, tāpat kā ārzemēs, tie nenovēršami kļūst arvien dārgāki,” stāsta šuvējas. “Ir gadījumi, kad klients atnes jau kožu saēstu drēbi, kas ilgus gadus sabijusi skapī.”
Nauda ir svarīga
Meitenēm bieži nākas šūt moderno sarīkojumu deju kleitas. Puikām pasūta atsevišķi bikses un vestes. “Lai gan mums tas nav izdevīgi, bērniem šujam ar 50 procentu atlaidi, tā piesaistot klientus,” stāsta darbnīcas vadītāja.
Šuvēju bieži viesi ir nestandarta cilvēki – apaļīgie vai liela auguma.
Ar kādām summām jārēķinās tiem, kas nolēmuši būt oriģināli un tērpus nevis pirkt gatavus, bet pasūtīt?
“Domāju, ka dažādās darbnīcās izcenojumi atšķiras,” saka darbnīcas vadītāja. “Pie mums svārkus var uzšūt par četriem vai pieciem latiem (ar oderi), kostīms ar svārkiem bez oderes maksās 10 līdz 12 latu, ar oderi – 17, bet ar biksēm – 18 latus. Mēteļa šūšanai jārēķinās vismaz ar 20 latiem. Šajās cenās ietilpst arī mūsu apdares materiāli, bet klients pats atnes audumu.”
Pēc pavasara “revīzijas” skapjos un garderobes kritiskas pārlūkošanas varbūt nenāk par ļaunu apsvērt iespēju kļūt par šūšanas darbnīcas klienti?
