Mainoties gadsimtiem un gadu desmitiem, izmainās valoda, vārdu krājums
un paustā saturs. Tāpat arī izglītības sistēmā ienāk jauni jēdzieni, kas
atspoguļo straujās izmaiņas cilvēku domāšanā, sabiedrībā, politikā,
ekonomikā un informācijas tehnoloģijās. Ikvienam ir skaidrs, ka reformām
ir jānotiek, bet kas ir galvenais, uz kā balstās katra tā sistēma, kurā
gaidāmas izmaiņas?
Latvijas Universitātes Starpnozaru izglītības
inovāciju centrs izstrādā dokumentu „Kompetenci attīstoša mācīšanās.
Ieteikumi izglītības un rīcībpolitikas veidotājiem”, ko 2018.gada
vasarā, noslēdzoties valsts pētījumu programmai INOSOCTEREHI (inovatīvi
risinājumi sociālajā telerehabilitācijā Latvijas skolās iekļaujošās
izglītības kontekstā), nodos atbildīgajām institūcijām, kas to ieviesīs
dzīvē. Pirms reformas pilnīgas ieviešanas mācību iestādēs notiek valsts
mēroga izpētes process, kurā iesaistītas Latvijas lielāko pilsētu un
visu novadu mācību iestādes – pilotskolas, kuras šim pētījumam tika
izvēlētas pēc noteiktiem kritērijiem.
Strādās divus gadus
Izglītības
reforma paredz gan jauna mācību satura ieviešanu, gan mācīšanās veida
pilnveidi. Kompetenci noteiks mācīšanās procesa rezultāts – turpmāk
apgūstot pamatprasmes un caurviju prasmes, bērni un skolēni būs spējīgi
iegūtās zināšanas, prasmes, attieksmes un vērtības (kopā – kompetences)
pielietot savā darbībā. Caurviju prasmes ietver sevī domāšanas un
darīšanas rīkus (problēmu risināšana un kritiskā domāšana, jaunrade un
digitālā un mediju pratība), “Es pats” apzināšanās un “Es pasaulē –
sadarbība un līdzdalība” prasmes.
Pirms nedēļas projekta “Skola
2030” seminārā Rīgā piedalījās Alūksnes novada pašvaldības Izglītības
pārvaldes metodiķe un Alūksnes novada vidusskolas skolotāja Silva
Zariņa. Visu pilotskolu skolotāju komandas piedalīsies mācībās divu gadu
garumā, lai plānotu mācību darbu un mācību sasniegumu vērtēšanu
skolēniem. “Decembra sākumā Rīgā notika vadības komandas otrās mācības,
lai gan tām vajadzēja notikt jau augustā,” stāsta S.Zariņa. Tad mācību
gada sākumā pilotskolās, starp kurām ir arī mūsu vidusskola, būtu
skaidrāki mērķi un uzdevumi, ko sasniegt un realizēt šī mācību gada
laikā.
Stundu plāni jāveido kopīgi
Neņemot vērā
iepriekšminēto, Alūksnes novada vidusskolā tiek apgūta viena no
caurvijām – “Sadarbība un līdzdalība”. Pedagogi skolā sadarbojas savā
starpā un apgūst mācību satura izmaiņas, bet viens no viņiem Rīgā
piedalījās mācību satura iepazīšanā un ieviešanā. Šajā mācību gadā
mainījusies arī plānošana visos slāņos, jo tiekas gan komandas, gan
priekšmetu skolotāji un savā starpā spriež, piemēram, kā uzlabot skolēnu
sekmību un mācību satura apguvi, apmainās ar viedokļiem par pozitīvo un
negatīvo pieredzi. Sarunas notiek arī par stundas vadīšanas metodiku,
lai stundu norise nebūtu tikai lekcijas veidā. Jau iepriekš ir bijušas
kopīgi veidotās stundas, bet šobrīd vēl vairāk tiek īstenota sadarbība
starp priekšmetu skolotājiem, piemēram, angļu valoda un ģeogrāfija
plānotas kopīgi. Mācību vērtēšana izmainīsies tādējādi, ka tiks veikta
arī mācīšanās darbības novērtēšana, ne tikai sasniegtā rezultāta
vērtēšana. “Šī mācību gada otrajā pusē Alūksnes novada vidusskolā notiks
jaunā mācību satura aprobēšanas izvērtēšana un pārrunas par
sasniegtajiem rezultātiem,” informē S.Zariņa.
Kā izmanto tehnoloģijas?
S.Zariņa
atzīst, ka Alūksnes novadā katra mācību iestāde ir spiesta pati domāt
par informācijas tehnoloģiju iekārtu atjaunošanu. “Diemžēl realitāte ir
tāda, ka tehnoloģijas noveco ļoti strauji, bet trūkst līdzekļu, lai
sekotu tam līdzi un iegādātos visu atbilstošo,” saka S.Zariņa. Tā kā
mācību satura apgūšana paredz, ka katrā skolā ir jābūt informātikas
kabinetam, jo 5., 6. un 7.klasē skolēniem informātika jāmācās obligāti,
tad tie ir iekārtoti visās Alūksnes novada skolās. Jaunajā saturā
paredzēts, ka informātikas stundas sāksies no 4.klases un turpināsies
līdz 9.klasei. Alūksnes novada vidusskola iesaistās projektā “Datorika”,
kurā paredzēts to mācīt sākumskolas pirmajās četrās klasēs fakultatīvi.
Turpretī jaunajā mācību saturā paredzēts, ka pirmajās trīs klasēs
datorikas elementus ieviesīs caur citu mācību priekšmetu mācīšanu un tas
būs atkarīgs no skolas iekšējās plānošanas. “Ko pie datora var mācīt
pirmās klases bērnam? Iepazīt klaviatūru un visus burtiņus, tāpat
dažādas spēles, lai apgūtu rakstības pratības,” skaidro S.Zariņa.
Ļoti
gausi skolās notiek balsošanas rīku ieviešana un izmantošana mācību
stundās, jo nav lielas atsaucības no priekšmetu skolotājiem. Turpretī
projektori un baltās tāfeles jau ir skolas mācību darba ikdiena, kas
palīdz skolotājiem mūsdienīgu metožu pielietošanā un piesaista skolēnu
uzmanību stundas tēmai. Konkrētam stundas uzdevumam tiek lietotas arī
individuālās mobilās ierīces, lai veiktu simulācijas, izmantojot mobilās
aplikācijas ideju ģenerēšanai. S.Zariņa gan piebilst, ka tomēr mobilo
telefonu lietošana stundā nedrīkst traucēt veikt citus uzdevumus, kam
tie nav nepieciešami.
Skolotājiem jāmācās mācīties
Sekojot
līdzi mūsdienu prasībām, daudzi dažādu nozaru zinātnieki un minēto jomu
profesionāļi izsaka priekšlikumus, ģenerē idejas, kā reformēt novecojušo
izglītības sistēmu. Pedagoģijas pamatakmeņi paliek tie paši: veicināt
domāšanas attīstību, sniedzot jaunas zināšanas; uzlabot dažādas prasmes.
Kā jauns papildinājums tiek minēts attieksmju un vērtību nostiprināšana
mācību procesā. Par jauno mācību satura projektu „Skola 2030” notiek
plašas diskusijas, to atspoguļo presē, televīzijā un radio.
Skolotāji
savas profesionālās kompetences varēs pilnveidot, mācoties mācīties, un
ar to rādīt piemēru skolēniem, kā mācīties. Tātad katra skolotāja
uzdevums būs atteikties no tradicionāliem viena priekšmeta rāmjiem, bet
pielāgot darba vidē jauniegūtās zināšanas, risināt problēmas
neparedzētās situācijās sadarbībā ar citu mācību priekšmetu skolotājiem.
Aicina iesaistīties
apspriešanā
Sabiedriskajai
apspriešanai šobrīd nodots jaunā mācību satura un pieejas apraksta
projekts “Izglītība mūsdienīgai lietpratībai”. Ar to var iepazīties
vietnē “www.skola2030.lv”. Dokumentā vienkopus aplūkoti mērķi, galvenie
sasniedzamie rezultāti skolēnam, apgūstamais mācību saturs, pieeja
mācībām un mācību darba organizācijai visās vispārējās izglītības
pakāpēs – pirmsskolā, pamatizglītībā un vidējā izglītībā. Sabiedriskā
apspriešana notiks līdz 2018.gada 1.februārim, un šī ir unikāla iespēja
skolotājiem, vecākiem, uzņēmējiem, ikvienam sabiedrībā ietekmēt saturu
mācībām skolās Latvijā. Sabiedriskajai apspriešanai noslēdzoties,
izvērtējot sniegtos komentārus un ieteikumus, uz šī dokumenta pamata
apstiprināšanai Ministru kabinetā tiks iesniegtas pirmsskolas izglītības
vadlīnijas, pamatizglītības standarts un vispārējās vidējās izglītības
standarts.
*Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
