Lai arī informācijas telpa pēdējo gadu laikā ir ļoti paplašinājusies,
notiek tā, ka par mūžizglītības kursiem Alūksnē uzzina tikai nedaudz
iedzīvotāju. Mūžizglītība – sarežģīts un tajā pašā laikā vienkāršs
termins, kas sevī ietver domu par to, ka mums katram jāmācās visa mūža
garumā. Kādas iespējas tam ir mūsu pusē?
Projekts piecu gadu garumā
No
šī gada līdz 2022.gadam valstī īstenos Eiropas Savienības Sociālā fonda
projektu „Atbalsts ilgākam darba mūžam”, kas tiks realizēts programmā
“Izaugsme un nodarbinātība”. Tā mērķis ir paildzināt gados vecāku
nodarbināto cilvēku darbspējas un konkurētspēju darba tirgū. Projektā
„Atbalsts ilgākam darba mūžam” paredzēti atsevišķi izglītojoši pasākumi,
piemēram, semināri par prasmju un zināšanu apmaiņu, konsultācijas par
dažādiem jautājumiem, kas interesē valsts strādājošos iedzīvotājus
pirmspensijas vecumā. Šajā projektā paredzēts atbalstīt tos
iedzīvotājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ ir lielākas iespējas nonākt
bezdarbnieku rindās. Piemēram, viņu izglītības līmenis ir ne augstāks
par vidējo vai vidējo profesionālo; cilvēkiem valstī paredzētajās
obligātajās veselības pārbaudēs noteiktas kādas veselības problēmas; ir
zemi ienākumi, jo darbavietā strādā nepilnu darba laiku vai arī personas
aprūpē kādu ģimenes locekli, līdz ar to darbā neatrodas noteiktajā
darba laikā. Projekta gaitā darba devējiem un strādājošajiem viņu
pakļautībā būtu jāiesaistās piemērotākajās aktivitātēs. Nodarbinātības
valsts aģentūras Alūksnes filiāles speciālisti uzņēmējus un darbiniekus
varēs informēt un palīdzēt pieteikties projekta aktivitātēm.
Ekspertu viedokļi – reģionālajos semināros
Par
projekta „Atbalsts ilgākam darba mūžam” ieviešanu dzīvē dažādu nozaru
eksperti informē valsts iestāžu amatpersonas reģionālajos centros,
organizējot seminārus. Tāds seminārs nesen notika Gulbenē.
Latvijas
Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības,
arodārstu un Latvijas Darba aizsardzības speciālistu asociācijas
pārstāvji tajā prezentēja savu redzējumu par darbinieku vecumā virs 50
gadiem stāvokli valstī un to, ko ņemt vērā pašiem strādājošajiem šajā
vecumā un viņu darba devējiem. Līdz 2022.gada decembrim atbalstu
ieguvušo personu skaits būs 3000, minēts Nodarbinātības valsts aģentūras
mājaslapā sadaļā “ES fondu projektu departaments”. Projektam „Atbalsts
ilgākam darba mūžam” jāseko līdzi mājaslapā “www.nva.gov.lv”, jo
informācija par pieteikšanos projektam un izsmeļoša informācija par pašu
projektu būs atrodama tur.
Par pedagogu tālākizglītību
Viena
no profesiju grupām, kas regulāri papildina zināšanas, ir pedagogi.
Alūksnes novada pašvaldības Izglītības pārvaldes metodiķe Baiba
Lietapure, runājot par skolotāju tālākizglītības kursu piedāvājumu
Alūksnē, min kvalitatīvus A programmas kursus. Tie paredzēti, lai
paaugstinātu skolotāju darba kvalitāti un sniegtu zināšanas, sagaidot
kompetenču izglītības ieviešanu jaunajā izglītības reformā valstī.
B.Lietapure norāda, ka līdz ar gaidāmo reformu mainīsies mācību saturs,
tādēļ pedagoģiskajiem darbiniekiem ir nepieciešams izglītoties iepriekš.
Pozitīvs piemērs šajā jomā ir oktobra beigās Ernsta Glika Alūksnes
Valsts ģimnāzijā notikušie kursi „Mūsdienīga mācību stunda”, kas
noritēja gan klātienē, gan tiešsaistē internetā, un tajos varēja
piedalīties arī citu skolu skolotāji.
Arī problēmsituācijas
jāapzina
Rādot
un aprakstot jauno kursu plānu, B.Lietapure akcentē tendenci, ka skolās
arvien biežāk nāk bērni ar dažādiem veselības traucējumiem (redzes
traucējumi, autisms, fiziski un garīgi traucējumi). Tādēļ skolotāju
tālākizglītības kursi notiek klašu audzinātājiem un citiem interesentiem
par minēto tēmu, lai klasē skolēni prastu pieņemt šos klasesbiedrus. Tā
ir pēdējā laika aktuālākā un grūtākā tendence izglītības jomā, tādēļ ir
jāsagatavo ne vien izglītības iestāžu vadītāji un skolotāji, bet arī
vecāki. Varbūt reorganizēto speciālo skolu audzēkņi, atgriežoties mājās
un turpinot izglītību netālu no dzīvesvietas, būs ieguvēji? To rādīs
laiks. Nedrošība un dziļas pārdomas B.Lietapurei raisījis plāns pārcelt
1.klases mācību saturu uz sešgadīgo bērnu apmācību. Tam līdzi nākšot
visu klašu mācību satura pārmaiņas, kas pašreiz ir pilnīgi neskaidras.
Pieaugušo izglītība Alūksnē – rūpju bērns
Stāstot
par šī gada rudenī izsludinātā projekta „Nodarbināto personu
profesionālās kompetences pilnveide” ieviešanu dzīvē, B.Lietapure piemin
interneta mājaslapu “www.macibaspieaugušajiem.lv”, kurā atrodama visa
informācija par tā sniegtajām iespējām. „Informāciju par izglītības
iespējām pieaugušajiem sagatavo Valsts izglītības attīstības aģentūra
(VIAA), bet Nodarbinātības valsts aģentūra darbojas kā sociālais
partneris. Protams, šī būs liela iespēja darba devējiem, kuri varēs savu
darbinieku profesionālās kompetences un konkurētspējas attīstībai
izmantot ES fondu līdzekļus. Tomēr svarīgs jautājums ir par jaunu darba
vietu radīšana Alūksnē, jo kurš darba devējs ņems darbā nepieredzējušu,
jaunu cilvēku, lai darba laikā arī vienlaikus izglītotu viņu. Tā šobrīd
ir lielākā problēma,” skaidro B.Lietapure. Sadarbības partneri VIAA
projektam „Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” ir
arī pašvaldības un izglītības iestādes, kas organizē kursus. Projektu
„Atbalsts ilgākam darba mūžam” koordinēs Rīgā, jo administratīvais
personāls ir VIAA paspārnē, precizē B.Lietapure.
Vai projekti mainīs bezdarba līmeni?
Projekts
pieaugušo profesionālajā pilnveidē, kurā galvenā mērķgrupa ir cilvēki
ar pamatskolas, nepabeigtas vidējās vai profesionālās vidējās izglītības
līmeni, ir sarežģīta tēma. Varbūt par šo sabiedrības daļu vēl būtu
jāveic atsevišķi pētījumi? Patlaban labi domātie izglītības pasākumi ir
tālu no dzīvesvietām, bet pēc kursu beigšanas darba vietas nav
garantētas. Liela loma te būtu darba devējiem, kuri piekristu nodarbināt
uzņēmumā šos kursu absolventus, kaut arī viņiem nav iepriekšējās darba
pieredzes. Alūksnes un Apes novados, tāpat kā visā Latvijā, darbojas
pieaugušo izglītībai veltītais Izglītības un zinātnes ministrijas
“Erasmus+” projekts “Nacionālie koordinatori Eiropas programmas
īstenošanai pieaugušo izglītības jomā”. Kā galvenā koordinatore Alūksnes
novadā ir minēta Izglītības pārvalde, taču, iepazīstot projektu tuvāk,
tā no dalības projektā ir attālinājusies, lai pievērstos tiešajiem darba
pienākumiem. Konkrēta speciālista darbam mūžizglītības jomā Alūksnes
novadā nemaz nav. Savukārt Alūksnes novada interneta mājaslapā pie
sadaļas “Mūžizglītība” šobrīd izlasāms, ka informācija vēl tiek
sagatavota.
Atsaukties pieprasījumam
Latvijas Universitātes
Alūksnes filiāles direktore Anita Pētersone uzskata – Alūksnē pieaugušo
izglītībai ir daudz iespēju un plašs programmu klāsts. “Katru
mūžizglītības programmu, ko īsteno kāda augstskola vai pieaugušo mācību
centrs, vispirms licencē Izglītības un zinātnes ministrija. Kursi
pieaugušo izglītībā notiek gan pēc pašvaldību, gan skolu pieprasījuma.
Piemēram, pēc Viļakas novada domes pieprasījuma šajā pilsētā nesen tika
īstenoti kursi organizāciju stratēģisko mērķu un izvirzīšanai. Nesen
Alūksnē notika vairāki maksas kursi gan izglītības iestāžu vadītājiem,
gan interesentiem par darba organizāciju un laika menedžmentu. Šobrīd
sākam veidot grupu 72 stundu kursiem “Pedagoģiskās darbības pamati”, kas
paredzēti tiem speciālistiem, kas strādā ar jauniešu auditoriju, bet
kuriem nav pedagoģiskās izglītības,” informē A.Pētersone.
Kursiem jābūt interesantiem
Atkarībā
no mācību programmas tiek īstenoti dažāda garuma kursi. Piemēram, ir
vienas dienas ilgi semināri un mācību kursi, kas ilgst 72 stundas un
vairāk. Kursi ir par maksu, un ir arī bezmaksas kursi, ko finansē no ES
fondu līdzekļiem. Pēdējo mēnešu laikā šādu apmācību nav bijis, jo tas ir
sarežģīti, turklāt piedāvājumu no šiem fondiem organizēt kursus ir
jāsagaida.
Kā piemēru par Alūksnes novada pašvaldības atbalstu
pieaugušo izglītības kursu dalībniekiem pēdējā laikā var nosaukt
finansējuma sniegšanu skolu direktoriem kursu mācības maksas segšanai.
Tie bija reģionāli kursi, ko organizēja augstskolas Alūksnes filiāle
kopā ar Izglītības kvalitātes valsts dienestu, lai informētu to
dalībniekus par izglītības iestāžu akreditāciju, izglītības
aktualitātēm. Tie bija ļoti interesanti un noderīgi kursi. Gan pēc šiem
kursiem, gan arī pēc visiem pārējiem notiek anketēšana par kursu
novērtējumu, par ieguvumiem no mācību programmas un ieteikumiem kursu
organizatoriem.
Nākotnes iespējas
Trešdien A.Pētersone
piedalījās seminārā Latvijas Universitātē par izglītības iespējām un
organizēšanu reģionā. Tika stāstīts par izglītības programmām, kuras būs
iespējams izvēlēties un apgūt strādājošajiem profesionālās
kvalifikācijas celšanai. Tāpat reģionos skolēniem no vecākajām
vidusskolas klasēm būs iespējams papildus sagatavoties centralizētajiem
eksāmeniem.
Runājot par Alūksnes novada jaunās attīstības programmas
2018.-2022.gadam tematisko darba grupu diskusijām, A.Pētersoni priecē
tas, ka programmā ir iekļauti reāli priekšlikumi mūžizglītības
veicināšanai. Šo diskusiju laikā pozitīvas sarunas un savstarpējā
sadarbība izglītības darba grupā ļāva izcelt galvenos šķēršļus
izglītības iegūšanai mūža garumā.
Praktiskiem kursiem ir
piekrišana
Daudzi
strādājošie alūksnieši ir iecienījuši pieaugušo tālākizglītības kursus
savu profesionālo iemaņu uzlabošanai, kā arī jaunu prasmju apgūšanai.
Laikam ritot, mainās piedāvāto kursu klāsts, taču tas notiek mainīgā
darba tirgus pieprasījuma dēļ.
Ilggadēja pieredze pieaugušo
apmācības kursu organizēšanā ir mācību centra Gulbenes filiāles
vadītājai Sarmītei Deksnei. Viņa skaidro, ka pieaugušo izglītībā Alūksnē
ir organizēti tālākizglītības un mācību kursi. Alūksniešu
tālākizglītībai līdz šim piedāvāti dažādi kursi. Piemēram, pēdējo gadu
laikā tādi ir: „Šuvējs”, „MAG metinātājs” un „Galdnieka palīgs”, kā arī
mācību kursi „Projektu vadība”. Zīmīgi, ka minētajos kursos mācību
grupas pilnībā nokomplektējas ES fondu finansētajos projektos, taču
maksas grupas nereti ir ļoti mazas.
Iespēja izglītoties – visu mūžu
Nākamā
gada janvārī strādājošajiem būs iespēja uzsākt mācības vairākos mācību
kursos: „Interjers un dizains”, „Punktveida metināšana”, „Autokrāvēja
vadītājs” un “Apdares darbi”. Šo kursu īstenošana ir projekta
“Nodarbināto personu profesionālās kompetences pilnveide” programmā.
Projekts ilgs piecus gadus. Dalībnieku vecums ir no 25 līdz 64 gadiem.
Patlaban pieteikušies pārsvarā 30 līdz 40 gadus veci kaimiņu novadu
iedzīvotāji. Arī strādājošie pensionāri, kas nolēmuši nostiprināt savas
līdzšinējās zināšanas un apgūt jaunas prasmes, var pieteikties dažādos
šī projekta kursos.
„Lai gan Alūksnē neorganizēsim minētā projekta
kursus, tiem, kas notiks Balvos vai Gulbenē, pieteicās arī strādājošie
alūksnieši, kuru darba devēji atbalsta aktivitātes profesionālās
kvalifikācijas paaugstināšanai,” stāsta S.Deksne. Viņa uzsver, ka par
iespēju no jaunā gada apmeklēt dažādus mācību kursus varēja uzzināt masu
saziņas līdzekļos un sociālajos tīklos.
— Jana Baltaisbrence
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati (2016)
2016.gadā
valstī būtiski palielinājās to iedzīvotāju skaits, kuri iesaistās
mūžizglītības pasākumos. Vislielākais skaits iedzīvotāju vecumā no 25
līdz 34 gadiem iesaistījušies mūžizglītībā, bet vismazāk mūžizglītībā
iesaistījušies cilvēki vecumā no 55 līdz 64 gadiem. Personas, kurām ir
augstākā izglītība un kuras ir nodarbinātas, iesaistījušās mūžizglītības
pasākumos visbiežāk. Iedzīvotājiem, kuri vēlas piedalīties neformālās
izglītības pasākumos, ir jāņem vērā daudz dažādu faktoru: apmācību
izmaksas, laika grafiki, ģimenes apstākļi, sava veselība un citi. Bieži
vien tos neizdodas apvienot. Neformālās izglītības kursos Latvijā
piedalījās gandrīz puse iedzīvotāju vecumā no 25 līdz 64 gadiem.
Galvenie iemesli, kāpēc cilvēki apmeklēja kursus, konferences, lekcijas
vai seminārus, bija veicamo darbu kvalitātes uzlabošana, interesējošo un
ikdienas dzīvē nepieciešamu prasmju un zināšanu apguve.
Pieaugušo
izglītības apsekojums tiek veikts reizi piecos gados visās Eiropas
Savienības dalībvalstīs, lai iegūtu vispusīgu informāciju par Latvijas
pieaugušo iedzīvotāju 25 līdz 64 gadu vecumā piedalīšanos mūžizglītībā.
Salīdzinājumam – piemēram, 2012.gadā tikai 7 % iedzīvotāju vecumā no 25
līdz 65 gadiem iesaistījās izglītības pasākumos.
Avots: Centrālās statistikas pārvaldes pieaugušo izglītības apsekojuma dati
„Mūžizglītības memorandā” nosauktas Eiropas Savienības pilsoņu galvenās pamatprasmes:
1. Saziņa dzimtajā valodā,
2. Saziņa svešvalodās,
3. Matemātikas prasmes un pamatprasmes dabaszinībās un tehnoloģijās,
4. Digitālās prasmes,
5. Prasme mācīties,
6. Sociālā un pilsoniskā kompetence,
7. Pašiniciatīva un spēja uzsākt uzņēmējdarbību,
8. Kultūras izpratne un izpausme.
Avots: Eiropas Komisija
Kā iegūtās zināšanas vērtē kursu dalībnieki?
Pastāstīt
par izglītības programmām un iegūtajām zināšanām lūdzām vairākus
Alūksnes novada iedzīvotājus, kas apmeklējuši kursus profesionālās
kvalifikācijas paaugstināšanai, un vadītājus.
Vērtīgi un mūsdienīgi kursi
Sākot
augstskolā mācīties uzņēmējdarbības programmu pirms vairākiem gadiem,
paliku bez darba. Līdz ar to radās iespēja piedalīties tolaik
piedāvātajās mūžizglītības aktivitātēs. Piemēram, apmeklēju šīs mācības,
kad biju 56-57 gadu vecumā. Mācoties grāmatvedības kursos, piedaloties
arī citos semināros, sapratu, ka saturiski tie ir ļoti vērtīgi, pamatīgi
izstrādāti. Tas man noderēja, lai varētu pabeigt augstskolu. Bez tam
man veidojās mūsdienīgs skatījums uz dzīves norisēm, kritiska domāšana
dažādas informācijas izanalizēšanai. Varu izmantot vēl tagad iegūtās
zināšanas grāmatvedības kursos. Esmu sapratusi, ka ir tomēr liela
atšķirība starp gados jauniem un vecāka gadagājuma kursu dalībniekiem,
kuri piedalās vienos un tajos pašos kursos. Tāpēc es rosinātu kursu
organizētājus apvienot atbilstoša satura apmācībās līdzīga vecuma
cilvēkus. Lai cilvēki varētu izvēlēties savām interesēm piemērotus
kursus, mūžizglītības programmu veidotājiem Alūksnē vajag ieviest
lielāku kursu daudzveidību. Valstī, manuprāt, būtu lietderīgāk mācībām
paredzētos līdzekļus izmantot diferencētāk. Piemēram, organizēt
pasākumus – tikšanās ar speciālistiem par likumdošanas, nodokļu un
citiem ikdienas praktiskajiem jautājumiem. Bet, no otras puses – ja
cilvēkiem no pilsētas nomales vai laukiem ir jātiek uz vakarā organizētu
pasākumu, tas ir grūti: vai nu ir reti autobusu reisi, vai arī biļetes
cena ir par augstu, lai regulāri varētu atļauties braukt ar autobusiem.
Alūksnes
bibliotēkas rīkotie pasākumi un sabiedrības izglītošanas aktivitātes ir
ļoti interesantas – par to var uzzināt no internetā ievietotās
informācijas. Bet kā cilvēkiem gados tur nokļūt uz sarīkojumu klātienē
otrajā stāvā? Pēdējo gadu laikā kļūst zināms, ka bibliotēku darbinieki
laukos, piemēram, ir kļuvuši par sabiedrības izglītotājiem un palīgiem
e-rēķinu un e-reģistrēšanās pieteikumu veikšanā, jo daudzi lauku cilvēki
neizmanto datoru. Par šiem cilvēkiem vajadzētu domāt un ieguldīt naudu
viņu izglītošanā un informatīvu izdevumu veidošanā. Visur runā, ka arī
veselības darbinieki turpmākajos gados pāries uz interneta resursiem –
zāļu receptes, nosūtījumi un rezultāti būs elektroniski. Bet kā apgūt
visus knifus, kas sasaistīti ar šo interneta resursu izmantošanu, vajag
izskaidrot.
Anita, pensionāre no Alūksnes
Zināšanas jāapgūst arī hobijam
Mācīties
un apgūt kaut ko jaunu ir mans aicinājums. Es vienkārši esmu tāds
cilvēks, kurš nelaidīs izdevību garām – ja tādi kursi, kā mani interesē,
būs, es iešu. Man patīk papildināt zināšanas un savu redzesloku.
Atkarībā no kursu veida es mācos, lai uzlabotu zināšanas gan savā
profesionālajā darbībā, gan papildinātu prasmes priekš hobija. Tādēļ es
mācījos šuvēju kursos. Tas kopš bērnības mani ir interesējis un man
patīk, jo mamma bija šuvēja. Kursi notika vairākas reizes mēnesī
vairākus mēnešus pēc kārtas. Vispār es esmu pozitīvi noskaņota un man
šķiet, ka katra iespēja mācīties ir laba, ko izmantojam. Taču uzzināt
par mūžizglītības iespējām ir diezgan sarežģīti – nav tomēr tā, ka
internetā cilvēks var atrast visu informāciju par kursiem. Piemēram,
daudzus cilvēkus interesē, kādi kursi un kad notiks. Cilvēkiem taču ir
vispirms jāizvērtē, vai tas būs noderīgi un atbildīs viņu interesēm, vai
tie būs bezmaksas vai maksas kursi. Mums agrāk informācija par kursiem
nāca no draugiem, paziņām, kas bija dzirdējuši attiecīgi no saviem
draugiem un paziņām. Varbūt vajag par kursu iespējām aktīvāk informēt
televīzijā, internetā un sociālajos tīklos, lai tiek mācīties katrs, kam
tas būtu nepieciešams.
Raimonda no Alūksnes (vārds mainīts)
* Materiāls sagatavots ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras finansiālu atbalstu no Latvijas
valsts budžeta līdzekļiem
