Skolas absolvēšana. Skaists mirklis, kuru ļoti gaidi, bet tajā pašā
laikā no tā baidies. Bailes par nākotni, pieaugušo dzīvi… Ir pagājis
laiks, tāpēc patiess prieks, ka bijušie absolventi atrod laiku, lai
apciemotu savu klases audzinātāju, jo ir interesanti uzzināt, kas ir
sagaidīts pēc skolas beigšanas. Šāds patīkams mirklis bija, tiekoties ar
Danu un Ilgaru. Piedāvājam interviju ar Alūksnes novada vidusskolas
absolventi Danu Dzilnu, kura absolvēja skolu pirms pusgada, tagad ir
Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas profesionālās bakalaura augstākās
izglītības programmas “Fizioterapija” studente.
– Ko tu darīji skolas laikā, ko tagad nenožēlo?
–
Skolas laikā es darīju daudz un reizēm vēl vairāk, nekā spēju, taču
neko no tā nenožēloju. Ļoti daudz laika veltīju skolas aktivitātēm,
brīvprātīgajam darbam, darbojos skolēnu pašpārvaldē, jauniešu ideju
laboratorijā, piedalījos olimpiādēs, konkursos, iesaistījos projektos,
vadīju sporta aktivitātes, trenējos volejbolā un piedalījos sacensībās.
Šajos 12 gados ir diezgan daudz paveikts, ka pat visu nevar atcerēties.
– Ko nedarīji skolas laikā un tagad nožēlo?
–
Es īsti nezinu, vai tā ir aizmāršība vai laika trūkums, bet skolas
laikā man bija aizķeršanās ar angļu valodu. Es nožēloju tikai to, ka
neatvēlēju tik daudz laika tai. Taču es saku lielu paldies savai angļu
valodas skolotājai Ainai Ezeriņai par motivāciju, palīdzību un atbalstu,
gatavojoties eksāmeniem, kā arī iespēju doties “Erasmus+” projektā uz
Portugāli.
– Kuri mācību priekšmeti tev patika vislabāk, kāpēc?
–
Visi mācību priekšmeti savā ziņā bija interesanti, taču man vismīļākie
bija bioloģija, ķīmija, ētika, sports un valsts aizsardzības mācība.
Procesi dabā un cilvēkā, mijiedarbības, ķīmiskās reakcijas,
eksperimenti, pētījumi… Tas mani aizrāva un joprojām aizvien aizrauj.
Līdera prasmju apgūšana, būt pateicīgam, pieklājīgam, koncentrēties uz
pozitīvo, komandas darbs, disciplīna… Tieši šie mācību priekšmeti man
palīdzēja izvēlēties savu nākotnes profesiju – kļūt par fizioterapeitu.
– Vai patika apgūt zināšanas Alūksnes novada vidusskolā?
–
Šajā skolā es mācījos no 1.klases. Visu šo gadu laikā apgūt zināšanas
Alūksnes novada vidusskolā bija tik tiešām patīkami. Mācību vielu
paskaidroja saprotami un ar lielu ieguldījumu no skolotāju puses, lai
maksimāli viss taptu skaidrs. Ja arī kāds kaut ko neizprata, tad
skolotāji vienmēr bija saprotoši un izpalīdzīgi.
– Vai ir iespējams ar klasesbiedriem saglabāt draudzību pēc skolas beigšanas?
–
Mēs bijām ļoti draudzīga un saliedēta klase. Nekad neieslīgām ikdienas
rutīnā. Pēc skolas pabeigšanas katrs no mums aizgāja savu dzīves ceļu.
Kontakts palicis tikai ar dažiem klasesbiedriem.
– Kāpēc izvēlējies studēt Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijā un kļūt par fizioterapeitu?
–
Studiju iespējas Latvijā fizioterapijā piedāvā tikai trīs augstskolās.
Mani piesaistīja Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija, jo tur varu
turpināt iesaistīties “Erasmus+” projektā, darboties pašpārvaldē un,
protams, trenēties. Visam pietiek laika.
– Kādas ir galvenās atšķirības starp vidusskolu un augstskolu?
– Augstskolā pašam viss jāorganizē savā mācību procesā un, protams, vairāk nākas mācīties pašam.
– Kāda ir tava ikdiena?
– Katra diena ir citādāka, bet pamatā – mācības, treniņš un atpūta.
– Ko dari brīvajā laikā?
– Brīvais laiks tiek veltīts manai un vīra ģimenei.
– Kādi ir tavi vaļasprieki?
–
Noteikti tas ir volejbols. Nodarbojos ar to četrus gadus, jau skolas
laikā guvu lieliskus panākumus. Diemžēl veselības dēļ nācās kādu laiku
atpūsties, taču tagad ar jauniem spēkiem atgūstu iekavēto.
– Kas dod dzīvē jēgu?
– Ticība sev un saviem spēkiem – es to varu, es to paveikšu!
– Ko tu novēlētu tagadējiem Alūksnes novada vidusskolas skolēniem un skolotājiem?
– Skolotājiem – kļūt par skolēnu iedvesmas avotu, bet skolēniem – par skolotāju lepnumu.
– Paldies par šo jauko tikšanos! Novēlu ticēt saviem sapņiem!
— Alūksnes novada vidusskolas absolventes Danas Dzilnas
audzinātāja Inese Kaulakane
