Par 2015.gada vārdu atzīta “atkraste”, savukārt spārnotā teiciena titulu saņēma “salauztā slotaskāta krimināllieta”.
Kā pirmdien paziņoja Rīgas Latviešu biedrības (RLB) Latviešu valodas
attīstības kopa, vārdu “atkraste” valodnieki iesaka izmantot turpmāk,
runājot par jūras daļu, kurā iespējams veikt saimniecisko darbību un kas
atrodas tālāk par piekrastes joslu. Šis vārds veidots pēc latviešu
valodas likumībām un paplašina terminoloģiju.
Starp gada vārda kandidātiem bija tādi vārdi kā “pārzīmološana”, “rītdienīgs”, “daksītis”, “papēžmeitene” un “Porziņģis”.
Vārda “Porziņģis” parādīšanos topā skaidroja kā teju vienīgo latviešu vārdu, kas skanējis visā pasaulē.
Gada nevārda tituls šogad piešķirts vārdam “uzstādījums”. Šī vārda
konkurenti bija arī “Kleever”, “brančs”, “sadalāmie bēgļi”, kā arī
“oriģinālā māsa”.
Žūrija uzskata, ka vārds “uzstādījums” šogad atkal tika lietots ļoti
aktīvi arī gadījumos, kur būtu labāk lietot šī vārda sinonīmus.
Savukārt par gada savārstījumu atzīta “instrukcija bērna lietošanai skolā”.
Finālā iekļuvušo spārnoto teicienu vidū bija arī “Es tajā laikā biju
Ķīnā”, “Ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reižu gribējis tajā
iekost”, “Sods par braukšanu sabiedriskajā transportā” un “Mūs var glābt
aukstums un nabadzība”.
Rīgas Latviešu biedrības balvu nolemts piešķirt Vladim Spārem kā
asprātīgākās prātulas “ikviens, kas ēd no rokas, vismaz pāris reizes
gribējis tajā iekost” autoram.
Kā sacīja Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētājs Guntis Gailītis,
valodas kopšana ir nepieciešama. Valodas mācīšanos, pēc Gailīša domām,
pozitīvi ietekmē šādu konkursu rīkošana, jo tie uzrunā visus Latvijā.
“Sacīkste par gada vārdu ir ārkārtīgi rosinošs konkurss, kur var
piedalīties gan sirmgalvis, gan bērns, kas pasaka pirmos vārdus. Ja pie
valodas apmācības nāk atraktīvā sacensība, tad kļūst interesantāk,”
sacīja Gailītis.
Žūrijas locekle Ieva Kolmane sacīja, ka tendences valodā ir ļoti
ilgas un lēnas, un ļoti reti gadās, ka tendences “uzzibsnī kā
meteorīti”. Ilgstošās tendences saistītas ar citu valodu ietekmēm –
angļu valoda un krievu valoda Latvijā patlaban dod stiprākās tendences.
“Ir vesels lērums vārdu, ko uztveram kā paši savus vārdus, ignorējot, ka
tie nākuši no citām valodām, piemēram, baznīca, zupa,” sacīja Kolmane.
Aptauju jau trīspadsmito gadu rīko RLB Latviešu valodas attīstības
kopa sadarbībā ar Latvijas Rakstnieku savienību un LZA Terminoloģijas
komisiju.
